Kas notiek ar dvēseli pēc nāves?

Nāve vienmēr pienāk negaidīta. Iepriekš ir publicēti praktiskas dabas padomi, kā rīkoties, ja aizgājis tuvinieks. Bet kā ar tuvinieka aiziešanu sadzīvot psiholoģiski un emocionāli? Iespējams, labākā atbilde ir mierināt sevi ar to, ka cilvēka dvēsele pēc nāves jau nekur nepazūd. Šoreiz – apbedīšanas biroja “Karāls” piedāvātais skatījums, kā var raudzīties uz dvēseles ceļu pēc nāves.

Dvēseles ceļš ārpus ķermeņa – deviņi kanāli

Kad dvēsele ar visu tās trauslumu un šķietamo maznozīmīgumu pamet ķermeni, ķermenī uzreiz sākas sadalīšanās procesi. Nāves brīdī dvēsele ķermeni pamet caur noteiktu kanālu. Tunelis, kuru apraksta cilvēki, kuri pārdzīvojuši klīnisko nāvi – tas nav nekas cits kā kanāls mūsu ķermenī. Ķermenī atrodas deviņas galvenās atveres – ausis, acis, mute, nāsis, dzimumorgāni un anālā atvere. Bez šīm atverēm ir arī citi kanāli, proti, naba un tā sauktais “avotiņš” jeb bedrīte galvvidū, kura īpaši viegli sataustāma jaundzimušiem bērniņiem.

Pēc ezotēriskā pasaules skatījuma, šie visi ir kanāli, caur kuriem var iziet dvēsele. Pēc nāves pieredzējušie cilvēki var noteikt, uz kuru esamības pusi devusies dvēsele. Ja dvēsele pametusi ķermeni caur muti, tad viņa atgriezīsies uz zemes, ja dvēsele ķermeni pametusi caur kreiso nāsi – dosies uz mēness pusi, caur labo nāsi – dosies uz saules pusi, ja pametusi caur nabu, tad dosies uz planētu sistēmu, kuras atrodas zemāk par zemi, ja pamet caur dzimumorgāniem, tad dodas uz drūmajām apakšzemes valstībām.

Kur atrodas dvēsele pēc ķermeņa nāves?

Pēc tam, kad dvēsele pametusi ķermeni, 40 dienu garumā viņa atrodas tajā vietā, kur dzīvoja. Šajā laika periodā dvēsele atrodas smalkā mentālā ķermenī, kurš saglabā dzīvas būtnes paradumus un vēlmes, bet viņai liegta iespēja tos realizēt. Ja vēlaties izbaudīt šo sajūtu, iedomājaties, kad Jūs ēdat saldējumu ar iepakojumu un cenšaties sajust saldējuma garšu. Kad dvēsele, kura pametusi ķermeni, skatās spogulī, viņa sevi neredz un izjūt šoku. Tā radusies paraža aizklāt spoguļus.

Pirmajā dienā pēc fiziskā ķermeņa nāves dvēsele atrodas stresa stāvoklī, nesaprotot, kā viņa varēs dzīvot bez ķermeņa. Tāpēc dažām tautām ir paraža uzreiz likvidēt ķermeni. Ja mirušais ķermenis ilgi gulēs, dvēsele pastāvīgi atradīsies netālu no viņa. Kad ķermeni apraks zemē, dvēsele redzēs sadalīšanās procesu. Kamēr ķermenis nesadalās, dvēsele to vien darīs kā atgriezīsies pie ķermeņa, tāpēc, ka viņa dzīves laikā ir ļoti pieradusi pie sava ārējā veidola, praktiski iemiesojusi sevi viņā un ķermenis bijis pats svarīgākais un dārgākais.

3.-4. dienā dvēsele pēc fiziskā ķermeņa pamešanas mazliet nomierinās, “staigā” pa apkārtni un, kā likums, atgriežas mājās. Radiniekiem nevajag krist izmisumā un skaļi raudāt, jo dvēsele visu dzird un izjūt sevī šīs mokas. Šajā laikā ieteicams lasīt Svētos rakstus un burtiski paskaidrot, kas dvēselei tālāk jādara.

Gari visu dzird, viņi atrodas mums blakus. Nāve – tā ir pāreja jaunā dzīvē, nāve kā tāda neeksistē. Tāpat kā dzīvē mēs mainām drēbes, tā arī dvēsele ar laiku nomaina vienu fizisko ķermeni pret citu fizisko ķermeni.