Ko apskatīt Krāslavas novadā: top apskates objekti

No vēsturiskiem apskates objektiem līdz pasakainiem dabas skatiem – Krāslavas novads iemieso lielu daļu ezeru zemes kultūras, tradīciju un dabas bagātību. Ja meklē idejas interesantām brīvdienām šeit pat Latvijā, iepazīsties ar tūristu iecienītākajiem galamērķiem Krāslavas novadā!

Krāslavas grāfu Plāteru pils komplekss

Krāslavas grāfu Plāteru pils komplekss ir 18. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdzās pilij atrodas saimniecības ēkas: pils pārvaldnieka un dārznieka mājas, laidari, stallis, ledus pagrabi un oranžērija. Ap pili, Daugavas ielejas nogāzēs, iekārtots apmēram 22 ha liels ainavu parks, kuru arī šodien rotā ap 70 dažādu koku un krūmu sugu. Parkā ir atjaunota grota ar noslēpumaino „pazemes eju” un pils sargu – lauvu. Vienā no kompleksa ēkām atrodas Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs. Bijušajos staļļos skatāma Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija „Pi vīna golda”, kas stāsta par Krāslavas novadā dzīvojošo piecu tautību kulinārā mantojuma tradīcijām. Pils kompleksa telpā izvietotas vairākas ekspozīcijas, kā „Mākslinieka Valentīna Zlidņa darbnīca”, „Tēlnieces Vandas Zēvaldes mantojums” un „Vecās mājas stāsts”, kurš atspoguļo sadzīves priekšmetu daudzveidību un dzīvojamās telpas iekārtojumu laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 70. gadiem. Pils tuvumā uz paaugstinājuma uzbūvēts arī koka skatu laukums, no kura dienvidaustrumos paveras Daugavas loku ainava, skats uz pilsētas centru, uz tuvējo Krāslavas luterāņu draudzes baznīcu, pilsētas domi, renovēto kultūras namu un daļu pils parka.

Krāslavas novada muzejs

Krāslavas novada muzejs, kas atrodas vienā no Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksa ēkām, krājumā glabā vairāk nekā 26500 vienību, kas raksturo novada savdabību un unikalitāti no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienām. To vidū – arheoloģijas priekšmeti, liela etnogrāfisko priekšmetu kolekcija, dokumenti, fotogrāfijas, vērtīgas 18.-19. gadsimta grāmatas un citas kolekcijas, kuras regulāri tiek eksponētas muzeja tematiskajās izstādēs. Muzeja mākslas krājumā glabājas vairāk nekā 1000 vienību liela tēlotājmākslas darbu kolekcija, un muzeja izstāžu zālē ik pēc diviem mēnešiem skatītāju vērtējumam tiek nodota jauna mākslas darbu izstāde. Par tradīciju kļuvušas Krāslavas mākslinieku darbu izstādes. Muzejā var iepazīties arī ar dažādām tematiskām citu muzeju kolekcijām un apskatīt unikālo ekspozīciju „Pieci airi”, kas izveidota 17 m garā improvizētā laivā. Pieci airi simbolizē vēsturiski Krāslavā dzīvojošās tautības: latviešus, poļus, krievus, baltkrievus un ebrejus. Ekspozīcijas mērķis ir, izsekot šo tautību mijiedarbību gadsimtu gaitā, sākot no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

Priedaines skatu tornis

Priedaines skatu tornis ir viens no Krāslavas novada populārākajiem dabas tūrisma objektiem, ko iemīlējuši kā novada viesi, tā arī vietējie iedzīvotāji. 32 metrus augstais skatu tornis jau vairāk nekā 15 gadus priecē apmeklētājus ar burvīgiem skatiem, kas paveras uz Krāslavu, Daugavu un apkārtējo dabu.

Dridzis un Velnezers

Nevienam nav noslēpums, ka Latgale ir ezeru zeme un, viesojoties tur, noteikti ir vērts aplūkot arī kādu no slavenākajiem reģiona ezeriem. Viens no tādiem ir Dridža ezers, kas ietilpst aizsargājamā dabas parka zonā, iekļauts Natura 2000 teritorijā. Ezeram raksturīga izstiepta forma, tas līkumo kā upe un veido daudzus līčus, pussalas un salas. No paugurainajiem apvidiem paveras plaša, neatkārtojama ezeru panorāma, ko noteikti vērts redzēt.

Vēl viens apskates vērts dabas objekts Krāslavas novadā ir slavenais un noslēpumiem apvītais Velnezers. Šis nelielais ezers ar dzidro zilganzaļas krāsas ūdeni melleņu meža vidū, saukts arī par Čertoku, Čortoku un Čertaku, atrodas Grāveru silā, 12 kilometru attālumā no Aglonas. Sufozijas piltuvveida ieplakā izvietotā Velnezera dziļums sasniedz 17 metrus, bet ūdens caurredzamība vietām pat 12 metrus. Tajā neietek neviena upīte vai avots un arī neiztek. Ezera ūdenī nav lielas ūdensaugu un ūdensdzīvnieku daudzveidības. Pie ezera ierīkotas atpūtas vietas ar galdiņiem un soliņiem, kā arī ugunskura vietas.

Krāslavas Amatniecības centrs

Krāslavas Amatniecības centrā darbojas sešas amatniecības darbnīcas, kurās var iepazīties ar senajiem arodiem, un pašu rokām izveidot svilpaunieku no māla, darboties kokapstrādes vai krāsu un dzijas aušanas darbnīcā, stikla dekoru darbnīcā, kā arī izgaršot vietējo mājražotāju produkciju Latgales kulinārā mantojuma darbnīcā.

Laimes muzejs Indrā

Laimes muzejs Indrā ir viena no dāvanām Latvijai simtgadē. Muzeja interaktīvā ekspozīcija aicina ikvienu darboties, sajust un domāt, skatīties nākotnē, nevis pagātnē. Muzeja uzdevums nav sniegt atbildi uz jautājumu „Kas ir laime?”, bet rosināt cilvēkos pozitīvas emocijas, ļauties iespaidiem, radīt, iedvesmot un meklēt katram savu atbildi uz šo mūžseno jautājumu. Laimes muzejs un tā ekspozīcijas izkārtotas vairākos Laimes ceļos: „Sporta un darba ceļš”, „Vīriešu ceļš”, „Sieviešu ceļš”, „Gaišais ceļš”, „Muzikālais ceļš”, „Radošais ceļš”, „Patriotiskais ceļš”, „Augstais ceļš”, „Garšīgais ceļš vai laime ēst!”, „Māņticības ceļš”, „Jūsu laimīgais foto”. Laimes muzejs ir neierasta vieta un šeit neatrast standarta statiskās ekspozīcijas, te mīt aktīva iesaiste, līdzdarbošanās un dzirkstošs prieks. Līdzās Laimes muzejam Indrā, ierīkota taka, kurā var sajust laimes līdzesamību un vērot dabu. Taka sastāv no septiņiem objektiem: „Laimīgo pēdiņu taka”, „Smaržīgā paradīze”, „Dziedošās apses”, „Laimīgā pļava”, „Relaksācijas vieta”, „Laimīgā izvēle”, „Laimīgais tiltiņš”, „Makšķernieka laime” un „Laimes druva”.

Rāznas Nacionālais parks

Rāznas Nacionālais parks ir jaunākais un otrs lielākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem, kas izveidots 2007. gadā 59 615 ha lielā teritorijā, lai saglabātu Rāznas ezera apkārtnes dabas, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības. Skatoties no putna lidojuma, Rāznas Nacionālā parka ainava ir neatkārtojama pauguru un ezeru kompozīcija. Mežiem, pļavām, zeltainiem labības tīrumiem klāti pakalni un tiem pa vidu – lielāku un mazāku ezeru spoguļi, starp kuriem atrodas arī Latvijas lielākais ezers pēc ūdens ietilpības – Rāznas ezers, ko vietējie dēvē par Latgales jūru. Nacionālā parka teritorijā ietilpst arī Baltijas salām bagātākais ezers – Eša ezers (Ežezers).

Adamovas dabas taka

Vēl viens apskates objekts aktīvā tūrisma cienītājiem ir Adamovas dabas taka, kas vijas cauri īpaši aizsargājamo ainavu apvidum „Augšdaugava” un dabas parkam „Daugavas loki”. Adamovas taka ir 1,8 km gara, piemērota aktīvu pastaigu cienītājiem, jo tā met cilpas gan uz augšu, gan uz leju pa gravām un pakalniem, izbaudot neskartā meža burvību. Stāvākos pakalnos ir ierīkotas kāpnes, pāri gravām un strautiem – tiltiņi. Mazākos soļotājus iepriecinās koka skulptūras, kas sagaida takas viesus posmā gar Daugavu. Adamovas dabas taka ir skaista un baudāma katrā gadalaikā, bet īpaši apburoša tā ir pavasarī un rudenī.

Šī ir tikai neliela daļa no Krāslavas novada kultūras un dabas bagātībām. Ja vēlies uzzināt vairāk, ielūkojies Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra mājaslapā un dodies iepazīt šo krāšņo Latvijas reģionu!