Vidējā summa, ko zaudē viens krāpšanā cietušais Baltijas valstīs, ir 3000 eiro, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis, atsaucoties uz bankas apkopotajiem datiem par 2024.gada pirmo pusgadu.

Baltijas valstīs galvenais krāpšanas veids ir datu iegūšana jeb pikšķerēšana, norāda Pelcis. Tā izpaužas kā it kā telekomunikāciju uzņēmuma, bankas, kurjeru uzņēmuma vai kādas citas organizācijas nosūtīta īsziņa vai e-pasts, kurā, izmantojot pievienotu viltus saiti, tiek mēģināts iegūt lietotāju datus.

Pelcis skaidro, ka šādas krāpšanas shēmas ir vieglāk sagatavot un tās ir vērstas uz lielu cilvēku skaitu, tāpēc vienmēr būs kāds, kurš atvērs pievienoto saiti un nodos savus datus. Pelcis norāda, ka noziedzniekiem pikšķerēšanu īpaši atvieglo cilvēku ikdienas steiga un ieradums vienlaicīgi veikt vairākas darbības, neiedziļinoties saņemtā paziņojuma tekstā.

Tāpat Baltijas reģionā kibernoziedznieki novirza resursus divām citām shēmām - investīciju krāpšanai un "vishing" jeb datu iegūšanai pa tālruni, informē Pelcis. Viņš norāda, ka pēdējie veido gandrīz divas trešdaļas no visiem identificētajiem krāpšanas gadījumiem un ieņem pirmo vietu gan Latvijā, gan Igaunijā.

Savukārt Lietuvā ir viszemākie rādītāji attiecībā uz telefonkrāpšanu radītajiem zaudējumiem, informē Pelcis. Viņš pieļauj, ka iemesls tam ir iedzīvotāju valodu zināšanas - galvenā valoda, kas tiek izmantota krāpšanā pa tālruni, joprojām ir krievu valoda, un Igaunijā un Latvijā ir salīdzinoši liels skaits cilvēku, kuri to saprot.

Pelcis informē, ka lielāko īpatsvaru no kopējā krāpšanas apjoma - gandrīz 40% - Lietuvā veido ieguldījumu krāpšana, savukārt Latvijā tā sastāda apmēram 20% no kopējiem zaudējumiem. Pelcis skaidro, ka upuri krāpnieku slazdos galvenokārt nonāk sociālajos medijos, kur ir ļoti daudz vilinošu reklāmu ar solījumiem ātri kļūt bagātam.

Pelcis informē, ka Igaunijā visvairāk krāpšanas gadījumu saistīti ar klientiem, kuru dzimtā valoda ir igauņu (65%), kam seko krievu valoda (vairāk nekā 30%). Tomēr zaudēto summu izteiksmē sadalījums starp abās valodās veikto krāpšanu zaudējumiem ir gandrīz vienāds.

Gandrīz trešdaļa krāpšanas upuru ir vecumā no 36 līdz 50 gadiem, tad seko vecuma grupa no 51 līdz 64 gadiem un par 65 gadiem vecāki cilvēki. Lai gan lielākā daļa cietušo ir sievietes, vīrieši zaudē lielākas summas, norāda Pelcis.

Latvijā lielākajai daļai cietušo dzimtā valoda ir latviešu valoda (80%), informē Pelcis, piebilstot, ka latviski runājošie upuri arī zaudē lielākas summas. Vecuma ziņā dažādās grupās no 36 līdz 65 gadiem cietušo sadalījums ir samērā vienmērīgs, bet biežāk naudu zaudē cilvēki pensijas vecumā (gandrīz 50% no visiem gadījumiem).

Tāpat Pelcis informē, ka Latvijā no krāpniekiem visvairāk cieš sievietes - viņām arī vislielākie zaudējumi (gandrīz 70% no kopējā apjoma).

Lietuvā 96% gadījumos cietušie ir lietuviski runājoši klienti, informē Pelcis. Lielākā daļā gadījumu upuri ir vecuma grupā no 36 līdz 50 gadiem (40%), bet lielākās summas zaudē cilvēki vecumā no 36 līdz 64 gadiem, norāda Pelcis. Vairāk nekā 50% gadījumu upuri ir sievietes, bet vīrieši zaudē lielākas summas.

Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" 2023.gada beigās bija otra lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas informācija.