Virkne lauksaimnieku prasītās lietas jau ir izpildītas, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), komentējot lauksaimnieku lēmumu pirmdien 16 Latvijas pilsētās rīkot protestus.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka nav pamata pēc nedēļas lauksaimniekiem rīkot šādu protesta akciju arī Rīgā. "Domāju, ka pamatam nevajadzētu būt, jo tas, ko lauksaimnieki vēlas, jau ir izdarīts," sacīja ministrs.

Tostarp Krauze minēja, ka valdībā ir pieņemts lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas, ir sagatavoti Ministra kabineta noteikumi, kas ļaus ilgākā periodā un plašākam lokam saņemt kompensāciju, iegādājoties apdrošināšanas polisi, kā arī, lai gan kredītu procenti ir auguši, ir palielināts atbalsts kredītu procentu daļējai dzēšanai.

"Ir atsevišķas lietas, kuras ar birokrātiju nav izdarītas, bet tas arī nav tik ātri izdarāms, jo ir saistīts ar stratēģisko plānu, par ko ir jāvienojas ar Briseles ierēdņiem. Plānu var grozīt reizi gadā," teica Krauze, piebilstot, ka šobrīd tiek strādāts pie priekšlikumiem, kuri tiks virzīti.

Tajā pašā laikā Krauze arī atzina, ka birokrātija tiešām ir milzīga un ir ļoti grūti izpildāma. "Pats esmu zemnieks, ļoti labi izprotu situāciju," viņš teica.

Vienlaikus Krauze arī atzīmēja, ka situācija lauksaimniecībā ir smaga ne tikai birokrātijas dēļ, bet to apgrūtina arī tirgus situācija un pagājušās sezonas laika apstākļi.

Jau vēstīts, ka lauksaimnieki pirmdien 16 Latvijas pilsētās rīkos protestus. Protesti notiks Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē. Protestu norisē tiks izmantota arī lauksaimniecības tehnika.

Protestu dalībnieki protestu sākumu punktos pulcēsies no plkst.10, bet protestu sākums, katrā pilsētā dodoties pa savu maršrutu, būs plkst.11.

Protestā zemnieki vēlas panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš iepriekš norādīja, ka kopš pagājušā gada novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces, kurā lauksaimnieki iesniedza Zemkopības ministrijai un Krauzem prasības nozares sakārtošanai, līdz šim ir izpildīta tikai viena. "Latvijas lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns, un tas aumaļām līst pāri malām. Ar nožēlu jāatzīst, ka esošās valdības sastāvs īpaši izceļas ar savu aroganci un vienaldzību," viņš uzsvēra.