Krievijas tiesa otrdien piespriedusi četru gadu cietumsodu žurnālistei par sadarbību ar ārvalstu mediju un līdzdalību tāda satura radīšanā, kas, pēc tiesas domām, "diskreditē Krievijas armiju".

Krievijas Federālais drošības dienests apsūdzēja sievieti, kuru tiesību aizstāvju organizācijas identificējušas kā Niku Novaku, par slepenu sadarbību ar kāda ārvalstu medija pārstāvi. Viņa esot "palīdzējusi sagatavot neprecīzus materiālus, kas diskreditēja Krievijas bruņotos spēkus un valsts institūcijas". Viņas darbība bijusi "vērsta uz kaitējuma nodarīšanu Krievijas Federācijas reputācijai" un valsts destabilizēšanu Ukrainas kampaņas laikā, atsaucoties uz reģionālo tiesu, vēstīja aģentūra "Interfax".

Žurnāliste tika aizturēta 2023.gada decembrī Maskavā, bet tiesāta Aizbaikāla novadā, kur viņa strādāja. Tiesas process notika aiz slēgtām durvīm, un tiesa nenorādīja, ar kuru tieši ārvalstu mediju žurnāliste sadarbojusies.

ASV finansētā mediju organizācija "Radio Brīvība/Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL) paziņojusi, ka Novaka kopš 2022.gada bijusi viņu ārštata korespondente. Maskava ir iekļāvusi RFE/RL "ārvalstu aģentu" sarakstā.

Nevalstiskā organizācija "Memoriāls" uzskata Novaku par politieslodzīto. Organizācija norādīja, ka Novaka, spriežot pēc viņas ierakstiem sociālajos tīklos, "pauž pret Ukrainu vērstus uzskatus", taču viņa arī kritizējusi vietējās iestādes par atbalstu karam un vietējo problēmu nerisināšanu.

Krievija arī agrāk ir vērusies pret RFE/RL žurnālistiem un darbiniekiem. Viena no plašāk zināmajām lietām bija Alsu Kurmaševas aizturēšana.

Kurmaševa ir ASV un Krievijas dubultpilsone un RFE/RL tatāru un baškīru dienesta redaktore. Viņu pērnā gada oktobrī aizturēja Kazaņā. Viņa tika apsūdzēta par "ārvalstu aģenta" statusa nereģistrēšanu un par "nepatiesas informācijas" izplatīšanu par Krievijas armiju. Žurnāliste tika atbrīvota augustā gūstekņu apmaiņā starp ASV un Krieviju.

Jau neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā stājās spēkā kriminālkodeksa grozījumi, kas paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu un armijas "diskreditāciju".

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Krievijā ilgu laiku pat bija aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji bija spiesti lietot Kremļa uzspiesto eifēmismu - "specoperācija".