Kristaps
Zutis ar draudzeni Elīnu Pakalni dodas uz kādu vietu netālu no Daugavpils, kur
pirms 10 gadiem viņš cieta nopietnā ceļu satiksmes negadījumā un guva nopietnus
savainojumus.
“Atbrauca policija, jo bija noticis negadījums un jautāja – vai nevajag ārstu palīdzību? Man no sākuma nesāpēja tā galva, tāpēc es teicu ka, nē. Nekas nebija atnācis vaļā un nekādi savainojumi nebija redzami, jo galvaskauss bija salauzts no iekšpuses. Nu, un tā Daugavpilī viņi šuj, mana mamma teica, ka viņa kaķus smukāk ir sašuvusi nekā šitā rēta, kas man tagad ir.”
Elīna ir pārsteigta par Kristapa mierīgo attieksmi pret šo notikumu, un pieņem, ka viņš jau ir pārdzīvojis šo atgadījumu.
“Šī ir tā vieta, kur es nošķīlos. Mēģināju driftot un slīdot ārā no šī te līkuma, pretī brauca traktors. Ātrums nebija liels, jo bija tiešām slidens, bet tas bija lielāks nekā es spēju savākt – kādi 60 - 80 kilometri stundā apmēram.
Es ieraudzīju traktoru, izdarīju kļūdu nospiežot bremzes un mani sāka nēsāt. Sapratu, ka vairs nekontrolēju mašīnu, man viņa gāja taisni, mēģināju griezt stūri un spiest gāzi, bet nekas nemainījās. Traktors brauca no šīs puses, un viņš nevis brauca pretējā joslā, lai izvairītos no manis, bet uz to pašu pusi, kur es un iebraucu viņam riepā.
Tad policists sāka kaut ko sprēgāt, un pateicu, ka tomēr vajadzēs ārstu palīdzību…ā, un man vel rokudzelžus uzlika, jo es to traktoristu mazliet “palocīju”. Nu jā, tad mani veda uz slimnīcu un ļoti sāpēja. Atceros kad es pamodos, tur bija medmāsa gados, riktīgi forša, un viņa saka – tu tik daudz valodās māki lamāties, jo viņa man grieza matus, lai varētu operēt. Es to jau neatceros, bet viņa teica – tu lamājies čigāniski, krieviski, latviski, angliski, vāciski… jo nu riktīgi sāpēja.”
Skaties vairāk:
Kā Kristaps Zutis vērš par labu savu suņu izdarības
“Atbrauca policija, jo bija noticis negadījums un jautāja – vai nevajag ārstu palīdzību? Man no sākuma nesāpēja tā galva, tāpēc es teicu ka, nē. Nekas nebija atnācis vaļā un nekādi savainojumi nebija redzami, jo galvaskauss bija salauzts no iekšpuses. Nu, un tā Daugavpilī viņi šuj, mana mamma teica, ka viņa kaķus smukāk ir sašuvusi nekā šitā rēta, kas man tagad ir.”
Elīna ir pārsteigta par Kristapa mierīgo attieksmi pret šo notikumu, un pieņem, ka viņš jau ir pārdzīvojis šo atgadījumu.
“Šī ir tā vieta, kur es nošķīlos. Mēģināju driftot un slīdot ārā no šī te līkuma, pretī brauca traktors. Ātrums nebija liels, jo bija tiešām slidens, bet tas bija lielāks nekā es spēju savākt – kādi 60 - 80 kilometri stundā apmēram.
Es ieraudzīju traktoru, izdarīju kļūdu nospiežot bremzes un mani sāka nēsāt. Sapratu, ka vairs nekontrolēju mašīnu, man viņa gāja taisni, mēģināju griezt stūri un spiest gāzi, bet nekas nemainījās. Traktors brauca no šīs puses, un viņš nevis brauca pretējā joslā, lai izvairītos no manis, bet uz to pašu pusi, kur es un iebraucu viņam riepā.
Tad policists sāka kaut ko sprēgāt, un pateicu, ka tomēr vajadzēs ārstu palīdzību…ā, un man vel rokudzelžus uzlika, jo es to traktoristu mazliet “palocīju”. Nu jā, tad mani veda uz slimnīcu un ļoti sāpēja. Atceros kad es pamodos, tur bija medmāsa gados, riktīgi forša, un viņa saka – tu tik daudz valodās māki lamāties, jo viņa man grieza matus, lai varētu operēt. Es to jau neatceros, bet viņa teica – tu lamājies čigāniski, krieviski, latviski, angliski, vāciski… jo nu riktīgi sāpēja.”
Skaties vairāk:
Kā Kristaps Zutis vērš par labu savu suņu izdarības
Kristaps Zutis dodas tradicionālajā janvāra peldē
Kam paliktu mašīna, ja Zutis un Pakalne izšķirtos?
Saturs turpināsies pēc reklāmas