Latvijas Banka strādā pie regulējuma, lai no nākamā gada krīzes situācijās iedzīvotāji ar banku kartēm varētu norēķināties par pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm, degvielu un medikamentiem 200 eiro vērtībā arī tad, ja nedarbojas interneta sakari, norādījis Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atgādināja, ka tāpat pastāv maksājumu sistēma, kuru Latvijas Banka krīzes situācijās, kad tiek ietekmēti interneta sakari, var izmantot un veikt norēķinus starp sistēmiski svarīgajām bankām.

Veikti arī pasākumi, lai saglabātu bankomātu tīklu visā Latvijā, tā nodrošinot pieeju skaidrajai naudai, kā arī noteikti kritiskie bankomāti, ar kuru starpniecību krīzes situācijās nodrošinātu pastiprinātu apgādi ar skaidro naudu.

Te nevajag domāt, ka tas ir saistīts tikai ar militārām lietām. Arī plūdu, citu krīžu laikā tas ir izmantojams,

sacīja Kazāks.

Savukārt jautāts, kā vērtēt Finanšu ministrijas ierosinājumus, kas ir mērķēti uz skaidras naudas aprites lielāku kontroli, Kazāks atbildēja, ka skaidra nauda bija, ir un būs, kamēr vien cilvēki vēlēsies to izmantot, kā arī tā ir ļoti svarīga dažādās krīzes situācijās, kā to pierādīja arī Ukrainas pieredze. Tomēr Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ierosināto izmaiņu mērķis ir ēnu ekonomikas izplatības ierobežošana.

"Godīgiem cilvēkiem, kas maksā nodokļus, no šāda veida regulācijas nav ko bīties. Taču kontroles risinājumiem jābūt tādiem, lai godprātīgiem cilvēkiem nerastos lieki apgrūtinājumi," sacīja centrālās bankas vadītājs.

Jau vēstīts, ka Saeima 19.septembrī pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, ņemot vērā, ka Latvijā pēdējos gados ir būtiski samazinājies kredītiestāžu sniegto klātienes pakalpojumu klāsts un pieejamība. Ar grozījumiem uzdots Latvijas Bankai noteikt prasības kredītiestādēm par bankomātu ģeogrāfisko izvietojumu, skaitu, minimālo darbības laiku, kā arī bez maksas izņemamās skaidrās naudas izmaksas limitus.