Rapša kopraža šogad Latvijā varētu būt mazākā pēdējo desmit gadu laikā, norādīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" pārstāvji.

Kooperatīva pārstāvji atzīmē, ka daļa no rapša ražas potenciāla šogad tika zaudēta pavasarī, jo liela daļa ziemas rapšu sējumu nepārziemoja un bija nepieciešams laukus pārsēt ar vasarājiem. Tāpat gaidāmā vasaras rapša novākšana var radīt izaicinājumus, jo tā norisinās rudens mēnešos. Vietām kulšanas darbi jau noslēgušies, bet vietām joprojām tiek vākti vasarāji.

"Latraps" pārstāvji min, ka šogad graudu kvalitāte laika apstākļu dēļ ir sliktāka nekā pagājušajā gadā. Lai arī šogad bija agrākais ražas novākšanas sākums pēdējos desmit gados un pavasarī lauksaimnieki prognozēja kopražas pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ražas potenciāls tomēr ir samazinājies. Tas skaidrojams ar mainīgajiem laika apstākļiem, karstumam un sausumam mijoties ar spēcīgām lietusgāzēm, kas ietekmēja arī graudu, īpaši kviešu, kvalitāti.

Tostarp kooperatīvā norāda, ka ražas novākšanas sākumā pirmās saņemtās ziņas par ražas daudzumu bija ļoti labas, atsevišķās saimniecībās un laukos sasniedzot pat deviņas tonnas kviešu no hektāra. Tomēr šie rezultāti neatspoguļo kopējo situāciju Latvijā. Reģionos, kur vasaras laikā bija maz nokrišņu, ziemas kviešu ražība salīdzinājumā ar 2023.gadu ir zemāka - apmēram 4,5 tonnas no hektāra, bet ražība Vidzemes pusē ir pat zem četrām tonnām no hektāra.

Viens no kviešu kvalitātes rādītājiem ir proteīna saturs, kam atbilstoši tos iedala dažādās kvalitātes kategorijās. Šogad vērojams, ka nokultajos kviešos ir zemāks proteīna saturs nekā pirms diviem gadiem. Jau pagājušajā ražas gadā kopējais proteīna saturs kviešos samazinājās un šogad šī tendence turpinājās.

Kooperatīva pārstāvji norāda, ka līdz šim lielākais kviešu īpatsvars tika ievākts, veidojot vidējo proteīna saturu 12,5% apmērā, kas ir viena no pārtikas kviešu pieprasītākajām kvalitātēm eksportā, tomēr šogad aptuveni puse no ievāktās kviešu ražas ir ar proteīna saturu zem 12%.

"Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks min, ka patlaban tikai aptuveni 5% no visiem kviešiem ir ar atbilstošiem rādītājiem augstākajām kvalitātes grupām, un gandrīz ceturtdaļa kviešu klasificējas zemākajā kvalitātes grupā. Arī citos produkcijas veidos daļa iekļaujas zemākās kvalitātes grupās, jo sējumi cietuši laika apstākļu dēļ, samazinoties vienam no kvalitātes rādītājiem - tilpummasai.

Viņš atzīmē, ka graudi ir sīki, ietekmējot arī ievākto svaru no hektāra. Tāpat novērojamas izmaiņas produkcijas cenās, kas, sākoties ražas novākšanai, strauji samazinājušās. Cenu kritums bijis arī lauksaimniecības produkcijas biržās, kas nozīmē, ka tas tiešā veidā ietekmē, par kādu cenu lauksaimnieki var realizēt novākto ražu.

Strīpnieks atzīmē, ka arī citur Eiropā ir līdzīga situācija, tostarp, pēc Eiropas Komisijas datiem, Eiropā tiek prognozēta zemākā kviešu kopraža kopš 2020.gada. Viņš akcentē, ka arī Eiropas Savienības (ES) lielākajā graudu eksportētājvalstī Francijā graudu kvalitāte un ražība ir zemāka nekā citus gadus, tostarp būtiski mazāka ir miežu ražība. Tāpat zemāks proteīna saturs kviešos ir Vācijā un Lietuvā.

"Tas nozīmē, ka mēs visi konkurējam uz vienu un to pašu produkcijas kvalitāti, kas rada milzīgu spiedienu uz konkrētās kvalitātes cenām, jo proteīna saturs 11,5% apmērā nav raksturīgs Latvijas un arī Lietuvas apstākļiem," stāsta Strīpnieks.

"Latraps" pārstāvji norāda, ka pēdējās nedēļās Baltijas reģionā bijis lielāks graudu piedāvājums nekā pieprasījums, kas ir raksturīgi šim periodam. Noliktavām salīdzinoši agri un strauji piepildoties, bijis nepieciešams arī kāpināt eksporta apmērus. Tāpat realizēt kviešus ar zemāko proteīna saturu 11-11,5% apmērā ir bijis īpaši izaicinoši, jo šī kvalitāte nav raksturīga Latvijas reģionam.

Pirms ražas novākšanas pārdošanas apmēri šādas kvalitātes kviešiem bija mazi, tāpēc patlaban ir sīva konkurence starp vietējiem tirgus dalībniekiem par iespēju eksportēt šādas kvalitātes kviešus. Tāpat sākusies aktīva kuģu atkraušana. Kviešus un miežus visbiežāk eksportē uz dažādām Āfrikas kontinenta valstīm, bet rapsi realizē arī pārstrādātājiem Baltijas reģionā un piegādā uz citām Eiropas valstīm.

Jau vēstīts, ka "Latraps" finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, strādāja ar 339,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa saruka par 26,7% un bija 2,73 miljoni eiro. Jaunākie dati vēl nav publiskoti.

Tāpat "Latraps" reģistrēta 2000.gadā un kooperatīvam ir gandrīz 1200 biedru.