Magones pirmā tikšanās ar vēstuļdraugu Andri turpinās. Diena tiek pavadītas sarunās un Magone savam kavalierim atklājot faktu, ka viņa ir arī četru bērnu mamma, dalās pārdomās par latviešu tautu un komentāriem ar kuriem viņai nācies saskarties tieši par bērnu tēmu.
"Kas es skaista nevaru pēcnācējus Latvijai radīt, labus cilvēkus? Redzi, sauļuk, kas ir! Latviešu tauta - diezgan "utaina". Otru sitīs, grauzīs, nepieņems, ne pa kādām varēm. Nu, man tas ir uz ādas jaizdzīvo - "Ak, ta šitā atkal grūsna!", kā govi, saproti cik pretīgi. Es viņiem saku - kā jums nav kauna muti griezt? Dievs ir svētījis ar auglīti ģimeni. Tur bija jāpriecājās, lai kādas sajūtas tur ir. Bet jā, man ļoti pārmet, ar kādām tiesībām es uzdrīkstoties domāt vel savam nākamajam - noslēdzošajam - kā es saku, dzīves vīrietim bērniņu dāvāt, lai arī viņam mantojums tiek!"
Lai gan vēstuļdraugs Andris ir pārsteigts par šādu atklāsmi, viņš nenoliedz, ka arī vēlētos atvasi:
"Kad es uzzināju, ka viņai ir četri bērni, es biju šokā. Es gribētu bērnus, bet tai sievietei jābūt ļoti īpašai."
Vairāk skaties: