Vai kara tuvums Latvijas robežai mudinājis cilvēkus bruņoties? Pēdējos divos gados mūsu valstī novērota jauna tendence – palielinājies iedzīvotājiem piederošo šaujamieroču skaits.

Kopš Krievijas sāktās karadarbības Ukrainā, Latvijā pieaudzis iedzīvotājiem piederošo ieroču skaits – kopš 2021. gada tas kāpis par aptuveni 2600 vienībām. Tostarp pieaudzis ieroču skaits, kas paredzēti pašaizsardzībai – par aptuveni 400 vienībām. Līdzīgi ir arī ar ieročiem, kuriem piešķirtas nēsāšanas atļaujas.

Ja raugāmies datos par ieroču īpašnieku skaitu, tad 2023. gadā tas pieaudzis, savukārt šogad mazinājies. Tas nozīmē, ka vienam ieroču īpašniekam pieder vairāki ieroči. Lielākoties, kā tas bijis arī vēsturiski, ieroču īpašnieki ir vīrieši.

Policijā gan trauksmi neceļ. Tur norāda, ka ieroču skaita pieaugums saistīts ar jaunajām reģistrēšanas prasībām un piedāvājumu veikalos. Mūsdienās strauji attīstās arī ieroču ražošanas industrija, un ieroču tirdzniecības komersanti pastāvīgi atjauno preču klāstu, piedāvājot tirgū ieročus ar modernizēto tehnisko specifikāciju, kas ietekmē patērētāju pieprasījumu.

Tiesa, Latvijā iegūt un glabāt šaujamieroci nav nemaz tik vienkārši. Jāiziet teorētiskās un praktiskās apmācības, jānodrošina ierocim atbilstoša glabāšanas vieta, kā arī jāapmeklē psihiatrs.

Datos par smagajiem noziegumiem Latvijā, piemēram, slepkavībām un smagiem miesas bojājumiem, kuru rezultātā iestājusies nāve, šaujamieroču īpatsvars ir neliels. Kopumā trīs gados šajos pārkāpumos šaujamie iesaistīti vien 18 reizes, kas ir aptuveni 5% no kopējā skaita.

Pēdējos gados sarucis arī no aprites izņemto nelegālo ieroču skaits. Ja 2022. gadā tie bija 228 šaujamieroči, tad šā gada deviņos mēnešos vien 68. Taujāta par to, vai noziegumos dominē reģistrēti vai nelegālie ieroči, Valsts policija norāda, ka sadzīves slepkavībās un pašnāvībās sastopami abi, taču precīzu datu neesot.

Saeimā patlaban apspriesta iecere atvieglot ieroču aprites noteikumus, piemēram, deputāti varētu rosināt izmaiņas likumā, lai zemessargiem atvieglotu pašaizsardzības pistoļu iegādi. Kopumā gan arī policijas ieskatā plašāka ierobežojumu mazināšana nav atbalstāma, kaut gan pasūtījuma slepkavībās galvenokārt izmantoti nelegālie ieroči un gadījumus, kad pašaizsardzības nolūkā kāds būtu nošauts, pēdējo gadu vēsturē policijā neatminas.

Tas, vai jūtamies drošāk, pieaugot iedzīvotājiem piederošo ieroču skaitam, ir jautājums katram pašam.