Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrēti deviņi A hepatīta gadījumi, kas ir ievērojami vairāk nekā sagaida speciālisti, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Visi A hepatīta gadījumi ir saistīti ar ceļojumiem uz citām valstīm, tostarp seši cilvēki, kuri saslima ar A hepatītu, bija apmeklējuši Baltkrieviju, bet citi gadījumi saistīti ar ceļošanu uz Maroku, Ēģipti un Zanzibāru.

SPKC epidemiologi rūpīgi izmeklē katru A hepatīta gadījumu un organizē nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus, lai mazinātu infekcijas izplatīšanas risku.

Šobrīd Latvijā A hepatīts ir reta infekcijas slimība. Vidēji valstī pēdējā piecgadē reģistrēti 22 gadījumi gadā - no 13 līdz 37 gadījumiem gadā. Visbiežāk cilvēki inficējās ārvalstu ceļojumos. Uzlabojoties higiēnas apstākļiem A hepatīta vīrusa cirkulācija Latvijā praktiski bija pārtraukta, tomēr šī iemesla dēļ ievērojamai daļai iedzīvotāju (pārsvarā bērniem, jauniešiem un cilvēkiem pusmūžā) nav imunitātes pret A hepatītu.

Pēdējais lielākais A hepatīta uzliesmojums Latvijā 2008./2009.gadā pierādīja, ka infekcija var skart tūkstošiem cilvēku, klāsta SPKC. Toreiz divu gadu laikā ar A hepatītu slimoja 5107 cilvēki un bija ziņots par 26 mirušiem.

A hepatīts, kas agrāk bija pazīstama kā Botkina slimība, ir akūta aknu infekcijas slimība, ko izraisa A hepatīta vīruss. Infekcijas avots ir inficētā persona - slimnieks vai cilvēks, kuram infekcija norit bez slimības pazīmēm. Inficētā persona izdala A hepatīta vīrusu ar fekālijām. Ar inficētās personas rokām, ja tās nav rūpīgi nomazgātas pēc tualetes apmeklēšanas, vīruss var nonākt uz apkārtējiem priekšmetiem un pārtikas produktiem. Tādēļ roku higiēnas prasību neievērošana vai neregulāra un pavirša ievērošana pārtikas uzņēmumos var izraisīt A hepatīta uzliesmojumus klientu vidū.

Dzeramais ūdens var būt piesārņots ar notekūdeņiem vai ar fekālijām piesārņotajiem gruntsūdeņiem. Ar A hepatītu var inficēties arī asins-asins vai gļotādu kontaktu ceļā, tai skaitā nedroša seksa laikā.

A hepatīta vīruss ir izturīgs vidē, un lai inficētos ir nepieciešams niecīgs izraisītāja daudzums.

No inficēšanās brīža līdz parādās pirmie slimības simptomi paiet vidēji no 15 līdz 50 dienām jeb vidēji četras nedēļas. Slimības sākumā raksturīga pazemināta ēstgriba, savārgums, paaugstināta temperatūra, slikta dūša un biežāka vēdera izeja, pēc dažām dienām parādās dzelte un tumšs urīns.

Visefektīvākais specifiskās A hepatīta profilakses līdzeklis ir vakcinācija. Lai izstrādātos ilgstoša imunitāte pret A hepatītu, nepieciešams saņemt divas vakcīnas devas ar intervālu seši līdz 12 mēneši. Veicot vakcināciju, jāņem vērā, ka imunitāte izveidosies divu līdz četru nedēļu laikā pēc pirmās potes saņemšanas. Izmantojot kombinēto vakcīnu pret A un B hepatītu, var iegūt aizsardzību pret abām infekcijām, taču šajā gadījumā vakcinācijas kurss sastāv no trim devām.

SPKC rekomendē pēc atgriešanas no Baltkrievijas novērot veselību 50 dienu laikā, kas ir maksimālais infekcijas inkubācijas periods, lai laikus pamanītu iespējamās slimības simptomus, vērstos pie ārsta un veiktu piesardzības pasākumus, lai minimizētu citu cilvēku inficēšanās risku.

SPKC aicina pārtikas uzņēmumu administrācijas stingri kontrolēt roku higiēnu ievērošanu savos uzņēmumos.