Kā liecina “Eurostat” dati, jaunieši Latvijā patstāvīgu dzīvi atsevišķi no vecākiem uzsāk vidēji 26,2 gadu vecumā, kamēr kaimiņvalstīs jau ātrāk - Igaunijā 22,8, bet Lietuvā - 24,2 gadu vecumā.

Dati par Latviju rāda, ka vīrieši vecāku mājokli atstāj vidēji 26,8 gadu vecumā, savukārt sievietes - 25,5 gados.

Pēc bankas “Citadele” datiem šī gada pirmajos sešos mēnešos visbiežāk līgumus par hipotekārā kredīta saistībām noslēguši iedzīvotāji vecumā no 36 līdz 45 gadiem, kas veido 38% no līgumu skaita. Vēl nepilnu trešdaļu jeb 28% pirkumu veikti vecumā no 28 - 35 gadiem. Tikmēr Igaunijā šī proporcija ir nedaudz atšķirīga - lielāko daļu jeb 37% līgumu šogad noslēdza vecumā no 28 - 35 gadiem, liecina bankas dati.

"Iespējas salīdzinoši agrā vecumā uzsākt patstāvīgu dzīvi ietekmē ne tikai dažādi dzīves notikumi, bet arī ekonomiskie faktori. Ir jāpaiet zināmam laika periodam, kamēr jaunietim rodas iespēja uzkrāt pietiekami daudz finanšu līdzekļu sava mājokļa iegādei. Līdz ar to tieši uzkrājumu veidošana ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši nereti izvēlas ilgāku laiku dzīvot kopā ar saviem tuviniekiem," saka Jānis Mūrnieks, bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.

Pēc “Eurostat” datiem visilgāk vecāku mājoklī dzīvo Horvātijas iedzīvotāji, kuri to atstāj 31,8 gadu vecumā, līdzīgi arī slovāki (31), grieķi (30,6), spāņi (30,4) kā arī bulgāri un itāļi (30).

Savukārt visātrāk vecāku mājokli atstāj jaunieši Somijā - vidēji 21,4 gadu vecumā. Līdzīgi arī Zviedrijā un Dānijā (21,8), kā arī Igaunijā (22,8). Mūsu ziemeļu kaimiņvalstī jaunieši ģimenes mājokli atstāj par vidēji 3,4 gadiem ātrāk nekā Latvijā.