Latvijā katrs ceturtais pircējs jeb 27% interneta veikalā ir pametuši jau sagatavotu iepirkšanās grozu nepietiekami labas maksājumu sistēmas dēļ, informēja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz pētījumu par iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem interneta veikalos.

Vēl ceturtā daļa pircēju jeb 26% norāda, ka maksājumu brīdī ir saskārušies ar tehniskām problēmām, tāpēc ir pametuši e-veikalu pirkumu tā arī neveicot. Lielākās pircēju bažas, iepērkoties e-veikalos, saistās ar maksājumu drošību (54%) un iespēju kļūt par krāpšanas upuri (54%).

Pētījumā secināts, ka reizi nedēļā pirkumus internetā veic 15% cilvēku, pāris reizes mēnesī iepērkas 36%, bet reizi ceturksnī - 26% cilvēku. Aktīvākie interneta veikalu izmantotāji ir cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, - gandrīz puse no tiem jeb 49% internetā iepērkas vairākas reizes mēnesī.

Pārliecinoši populārākais apmaksas veids par e-veikalos nopirktajām precēm ir maksājums internetbankā (79%), kam seko norēķinu karte (48%) un samaksa preces saņemšanas brīdī ar karti vai skaidru naudu (22%). Elektroniskos maciņus, piemēram, "Apple Pay", "Google Pay", norēķiniem izmanto 14% cilvēku.

Salīdzinot norēķinus internetbankā un ar maksājumu karti, cilvēki kā galveno ieguvumu abos gadījumos akcentē maksājumu ērtumu. Kā otrs lielākais ieguvums tiek minēts norēķinu drošums (internetbanka) un norēķinu veikšanas ātrums (maksājumu karte).

Trīs galvenie faktori, kas cilvēkus piesaista interneta veikaliem, ir zemāka cena (49%), laika ietaupījums (48%) un tādu preču pieejamība, kas nav nopērkama klātienes veikalos (45%), secināts pētījumā.

Savukārt pieci galvenie faktori, kas cilvēkiem ir likuši pamest izveidoto pirkumu grozu, neveicot apmaksu, ir neērts piegādes veids vai termiņš (35%), prasība reģistrēties (34%), neērts maksāšanas veids (27%), tehniskas problēmas maksāšanas brīdī (26%), neskaidrs maksājuma saņēmējs un pārliecības trūkums par preces saņemšanu (20%).

Aktīvāko pircēju vecuma grupā (35-44 gadi) cilvēki visbiežāk neveic pirkumu līdz galam obligātas reģistrēšanās prasības dēļ (44%). Savukārt lielākās bažas, iepērkoties internetā, šajā vecuma grupā saistās ar maksājumu drošību (58%).

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati rāda, ka, lai arī Latvijā īpaši izplatīto telefonkrāpšanas gadījumu skaits vasaras mēnešos ir sarucis par 42%, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem šogad ir izdevies izkrāpt vairāk nekā 10 miljonus eiro septiņos mēnešos. Kopš šī gada sākuma bankām ir izdevies novērst 51% telefonkrāpšanas, 76% investīciju krāpšanas un 56% citu veidu krāpšanu gadījumu.

Pētījums veikts 2024.gada jūlijā, sadarbībā ar "Gemius", aptaujājot 1117 Latvijas iedzīvotājus Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās vecumā no 18 līdz 74 gadiem.