Valsts ieņēmumu dienesta ēka. Foto: Paula Čurkste/LETA
Latvijā nodokļu parādi pagājušajā gadā veidoja 6% no kopbudžeta ieņēmumiem, otrdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Viņa skaidroja, ka tas ir diezgan zems rādītājs salīdzinājumā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. Piemēram, 2021.gadā OECD valstu vidējais rādītājs bija 31,8%, bet ES - 35,5%.
Šmite-Roķe sacīja, ka no kopējā nodokļu parāda šogad oktobra sākumā - 854 miljoniem eiro - fizisko personu parādi bija 250 miljoni eiro jeb 29%, bet juridisko personu parādi veidoja 604 miljonus eiro jeb 71%.
Dati liecina, ka 111 966 fiziskās personas veidoja 67% no kopējā parādnieku skaita, tostarp apmēram 100 000 fiziskās personas bija ar parādu līdz 1500 eiro. Šmite-Roķe prognozēja, ka liela daļa parādnieku - fizisko personu aptuveni gada laikā pēc 2025.gada 1.janvāra, kad tiks atcelts diferencētais neapliekamais minimums, vairs šajā sarakstā nebūs.
Savukārt 54 799 juridiskās personas veido 33% no kopējā parādnieku skaita. No kopējā juridisko personu parāda aktuālie parādi ir 297,4 miljoni eiro, tostarp uzņēmumiem bez mantas parāds ir 107,9 miljoni eiro, labprātīgas nomaksas grafiki izveidoti par parādiem 22,8 miljonu eiro apmērā, bet aktīvā parāda piedziņa notiek par 166,7 miljoniem eiro.
Termiņa pagarinājumi ir piešķirti par parādu 88,2 miljonu eiro apmērā, bet maksātnespējīgiem uzņēmumiem ir parāds 218,4 miljonu eiro apmērā, informēja Šmite-Roķe.
Viņa sacīja, ka aptuveni 60% juridisko personu parāds nepārsniedz 1500 eiro, un šīs saistības ātri varētu nokārtot, ja vien uzņēmēji savlaicīgi vērstos pie VID un runātu par savām problēmām.
"Ja uzņēmums nevar noteiktajā termiņā samaksāt nodokļus, ir jāsaprot, vai tā ir šī brīža problēma, vai kaut kas būtisks jāmaina. Jāsaprot, cik ilgā laikā un no kādiem līdzekļiem varēs parādu samaksāt, un jāizvēlas piemērotāko risinājumu," teica Šmite-Roķe.
Viņa skaidroja, ka neviens uzņēmums netiek "dzīts uz maksātnespēju", bet VID tam dod iespēju samaksāt nodokļus, piemēram, gada laikā ir iespējami četri nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumi.
"Nodokļu parāds nav noziegums, un problēmas rodas tad, ja uzņēmums mērķtiecīgi izvairās no sarunas ar VID. Mēs nevienu negribam iedzīt maksātnespējā, mēs gribam palīdzēt nonākt atpakaļ uz strīpas," uzsvēra Šmite-Roķe.
Vaicāta, vai notiek arī parādu norakstīšana, Šmite-Roķe sacīja, ka lielākā norakstīšana notika 2015.gadā, kad tika norakstīti parādi aptuveni 0,5 miljardu eiro apmērā.
Šogad norakstīti 52 miljoni eiro nodokļu parādu. Šmite-Roķe skaidroja, ka parādi tiek norakstīti likvidētajiem uzņēmumiem, bet eksistējošiem tos nenoraksta. Tiklīdz parāda piedziņas darbs tiek nodots tiesu izpildītājiem, tā no VID puses piedziņas process beidzas.
VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča piebilda, ka pēdējos piecos līdz desmit gados situācija ar nodokļu parādiem ir uzlabojusies visos nodokļu maksājumos.
Garanča skaidroja, ka juridiskām personām ilgstošie parādi veido nelielu daļu, jo juridiska persona nevar ilgi eksistēt ar parādu. Savukārt ar fiziskajām personām situācija ir citādaka, jo tiesu izpildītāji nepārtraukti meklē kādu mantu vai ienākumus, un tie ik pa laikam uzrodas. Fiziskajām personām tiesu izpildītāji strādā ar parādiem ap 200 miljonu eiro apmērā, un daži parādi veidojušies pat 90.gadu beigās.
Juridiskajām personām lielākās problēmas parasti veidojas ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu, jo tur ir lielākas summas, tās biežāk mainās, skaidroja Garanča. Savukārt darbaspēka nodokļi ir līdzīgi katru mēnesi, un to nomaksu ir vieglāk ieplānot.
Garanča piebilda, ka lielākās problēmas ar nodokļu parādiem ir nozarēs, kurās ir lielākā ēnu ekonomika. Īpatsvara ziņā līderis ir ēdināšanas nozare ar daudziem nelieliem parādiem, tāpat parādi vairāk veidojas nozarēs ar daudz maziem uzņēmumiem, mazumtirdzniecībā.
Vienlaikus Garanča atzina, ka arī ēdināšanā situācija patlaban ir stipri labāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.
Valsts ieņēmumu dienesta ēka. Foto: Paula Čurkste/LETA