Foto: Ieva Čīka/LETA
Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.
Salīdzinot ar 2023. gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.
"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023. gada beigās.
Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.
Rēķinot vidējo parāda apjomu uz vienu uzņēmumu, "Lursoft" norāda, ka virknē citu nozaru tas ir ievērojami augstāks. To vidū "Lursoft" izceļ metālu ražošanas nozari, kur nodokļu parāds reģistrēts trešajai daļai (15 no 43) no visiem nozarē esošajiem uzņēmumiem, parāda apjomam sasniedzot vidēji 1,67 miljonus eiro uz vienu uzņēmumu. "Lursoft" piebilst, ka lielāko daļu no metālu ražošanas nozares kopējā nodokļu parāda veido viens uzņēmums – SIA "Bebriko Ltd", kuram kopš 2015. gada rit maksātnespējas process.
Lielākie nodokļu parādnieki Latvijā ir SIA "Bebriko Ltd" ar 14,01 miljona eiro nodokļu parādu, SIA "East-West Transit" ar 12,34 miljoniem eiro, SIA "Tokyo City" ar 11,9 miljoniem eiro, AS "Amber Latvijas balzams" ar 9,25 miljoniem eiro, SIA "HimBalt" ar 9,19 miljoniem eiro, AS "A Holding" ar 8,66 miljoniem eiro, SIA "Baltā bura" ar 5,96 miljoniem eiro, SIA "Burlat" ar 5,07 miljoniem eiro un SIA "M & L Ekspedicija" ar 3,7 miljonu eiro nodokļu parādu.
VID skaidro, ka jaunākajā "Lursoft" veiktajā pētījumā par Latvijas uzņēmumu nodokļu parādu situāciju bija atspoguļoti nekorekti dati par "Lido". Pētījumā bija norādīts, ka uzņēmuma nodokļu parāds ir 5,64 miljoni eiro, un tādējādi uzņēmums tika iekļauts lielāko nodokļu parādnieku saraksta astotajā vietā.
VID norāda, ka tas neatbilst īstenībai. Atbilstoši faktiskajai situācijai 2024. gada 24. septembrī "Lido" nodokļu parāds bija 5176,69 eiro, savukārt 7. oktobrī uzņēmumam nebija nodokļu parādu, kas pārsniegtu 150 eiro.
Šāda situācija radusies tādēļ, ka minētajā periodā tehnisku iemeslu dēļ VID publiski pieejamajos datos par nodokļu parādiem, kam piešķirts termiņa pagarinājums, varēja tikt atspoguļota nekorekta informācija. Par to VID tīmekļvietnes attiecīgajā sadaļā ir publicēts brīdinājums. Problēma ir apzināta un tiek risināta, taču kamēr tā nav pilnībā novērsta, VID aicina visus interesentus pirms šo datu pārpublicēšanas vai cita veida izmantošanas sazināties ar VID un noskaidrot aktuālo situāciju.
Attiecīgi "Lursoft" ir mainījis iepriekš publicēto informāciju, izņemot no tās ar "Lido" saistītos datus.
"Lursoft" norāda, ka "Bebriko Ltd" nebūt nav vienīgais uzņēmums, kura parāds veido lielu daļu no nozares kopējā nodokļu parāda. Līdzīgi arī, piemēram, ar sabiedriskās ēdināšanas sfēru, kur teju trešo daļu no visa parāda veido viens uzņēmums – "Tokyo City". "Lursoft" dati rāda, ka maksātnespējīgā uzņēmuma nodokļu parāds 2. oktobri bija pieaudzis jau līdz 11,9 miljoniem eiro. Ievērojamais nodokļu parāds uzkrāts vairāku gadu garumā.
"Lursoft" norāda, ka starp lielākajiem nodokļu parādniekiem dzērienu ražotājs "Amber Latvijas balzams", ir viens no retajiem uzņēmumiem, kam nav ne apturēta saimnieciskā darbība, ne arī aktīvi maksātnespējas procesi.
Dzērienu ražošanas nozarē nodokļu parāds reģistrēts nedaudz vairāk nekā piektajai daļai uzņēmumu, taču lielāko daļu no visas parāda summas (9,59 miljonus eiro) veido "Amber Latvijas balzams" nodokļu parāds.
Nozares ar lielāko nodokļu parādnieku īpatsvaru pret kopējo nozarē reģistrēto uzņēmumu skaitu ir ēdināšanas pakalpojumi ar 38,49%, mēbeļu ražošana ar 35,63%, metālu ražošana ar 34,88%, ēku būvniecība ar 32,9%, gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas ar 32,67%, specializētie būvdarbi ar 31,2%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles ar 30,66%, sauszemes transports un cauruļvadu transports ar 29,25%, automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts ar 28,45%, papīra un papīra izstrādājumu ražošana ar 28,24%.
Otrs augstākais nodokļu parādnieku īpatsvars, rēķinot pret nozarē reģistrēto uzņēmumu skaitu, šī gada septembra beigās bijis mēbeļu ražošanā. Vienlaikus gan "Lursoft" norāda, ka, neskatoties uz to, ka nodokļu parāds šajā nozarē ir nedaudz vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu (413 uzņēmumi), kopējā parāda summa ir salīdzinoši zema - 2,86 miljoni eiro. Kopš 2023. gada beigām gan parāda apmērs pieaudzis par 18,39%.
Trešais lielākais nodokļu parādnieku īpatsvars šī gada septembra beigās reģistrēts jau iepriekšminētajā metālu ražošanas nozarē, aiz kuras seko ēku būvniecība. Šajā nozarē ar nodokļu parādiem aizvadītā mēneša beigās bija 32,9% no visiem uzņēmumiem. Kopējais ēku būvnieku nodokļu parāds sasniedzis 22,42 miljonus eiro.
Rēķinot pēc kopējā nodokļu parāda nozarē, ēku būvniecība ierindojas sestajā vietā. Vislielākais nodokļu parāds pagājušajā mēneša izskaņā reģistrēts uzņēmumu skaita ziņā lielākajās nozarēs – vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Abās nozarēs nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, reģistrēts nedaudz vairāk nekā piektajai daļai uzņēmumu. Salīdzinot ar 2023. gada izskaņu, gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā nodokļu parāda kopējais apjoms sarucis (vairumtirdzniecībā – par 9,92%, mazumtirdzniecībā – par 2,6%).
Nozares ar lielāko kopējo nodokļu parādu ir vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus ar 55,25 miljoniem eiro, mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus ar 45,62 miljoniem eiro, ēdināšanas pakalpojumi ar 31,08 miljoniem eiro, sauszemes transports un cauruļvadu transports ar 31,08 miljoniem eiro, metālu ražošana ar 25,07 miljoniem eiro, ēku būvniecība ar 22,42 miljoniem eiro, specializētie būvdarbi ar 19,35 miljoniem eiro, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības ar 18,38 miljoniem eiro, automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts ar 15,31 miljonu eiro un operācijas ar nekustamo īpašumu ar 10,18 miljoniem eiro.
Foto: Ieva Čīka/LETA