No šodienas uz lauksaimniecības zemēm atļauts izkliedēt kūtsmēslus un fermentācijas atliekas arī īpaši jutīgajās teritorijās, kurās noteikts aizliegums to darīt laika posmā no 20.oktobra līdz 15.martam, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par īpaši jutīgām teritorijām noteiktas Dobeles, Auces, Tērvetes, Jelgavas, Ozolnieku, Bauskas, Vecumnieku, Iecavas, Rundāles, Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas, Ādažu, Inčukalna, Siguldas, Krimuldas un Mālpils novada teritorijas robežas, izņemot Vecumnieku novada Valles pagastu un Kurmenes pagastu, Krimuldas novada Lēdurgas pagastu, kā arī Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas robežu.

VVD aicina iedzīvotājus būt saprotošiem - lauksaimniecības darbības var radīt īslaicīgu, labsajūtu traucējošu smaku, tomēr tas nav uzskatāms par vides pārkāpumu, ja tiek ievērotas vides prasības.

Ar mērķi ierobežot iespējamu smaku emisiju no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu izkliedēt atļauts jebkurā nedēļas dienā, bet to nedrīkst veikt svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās.

Lauku darbu periodā mēslošanas līdzekļus neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes. Mēslošanas līdzekļus izkliedē palienēs un plūdu riskam pakļautās teritorijās tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām, ka arī mēslošanas līdzekļus neizkliedē vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām un par īpaši aizsargājamām teritorijām.

Savukārt kūtsmēslu uzglabāšana uz lauka ir pieļaujama izņēmuma gadījumā ārpus dzīvnieku novietnes ne ilgāk kā piecus mēnešus - no 1.maija līdz 30.septembrim - vai tad, ja tiek veikta kūtsmēslu krātuves atjaunošana vai pārbūve, skaidro VVD.