Latvija vēlas ciešāk sadarboties ar Lielbritāniju arī ārlietu, drošības, aizsardzības politikā un ekonomikas jomās, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma un Latvijas pozīcijas, kuru otrdien konceptuāli atbalstīja valdība.

Šādu nostāju Latvija paudīs gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kas notiks 18.martā Briselē. Sanāksmes darba kārtībā ir vairāki jautājumi - 20.marta un 21.marta Eiropadomes sagatavošana, ES un Lielbritānijas attiecības, Eiropas semestris un likumdošanas programmēšana.

ĀM norāda, ka ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē iecerēta viedokļu apmaiņa par ES un Lielbritānijas attiecībām un šo attiecību stiprināšanu. Kopš leiboristu valdības nākšanas pie varas pēc pagājušā gada jūlijā notikušajām Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām ES un Lielbritānija ir vienojušās virzīties uz priekšu ar sarunām par attiecību stiprināšanu, kā arī par nepieciešamību sasaukt regulārus ES un Lielbritānijas līderu samitus, lai pārraudzītu attiecību attīstību. Pirmais šāds samits plānots 19.maijā.

Latvijas skatījumā Lielbritānija ir viens no ES svarīgākajiem stratēģiskajiem partneriem. Tāpat Latvija uzsver, ka sadarbība ar Lielbritāniju ir ļoti svarīga visas Eiropas drošībai, kopīgas, spēcīgas atbildes veidošanai uz Krievijas agresiju, kā arī atbalsta sniegšanai Ukrainai.

ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē runās arī par Eiropas semestri, kas paredz ES ekonomikas, fiskālās, nodarbinātības un sociālās politikas koordinācijas procesu. Eiropas semestra laikā plānota Eirozonas rekomendāciju, kas noteiktas dalībvalstīm, apstiprināšana ES Vispārējo lietu padomes līmenī virzīšanai tālāk apstiprināšanai uz Eiropadomi. Tāpat Polijas prezidentūra plāno prezentēt atjaunotu ceļa karti šī gada Eiropas semestrim, kurā atspoguļos turpmāko darba grafiku. ĀM atzīmē, ka Latvija kopumā atbalsta ES Padomes rekomendāciju projektu Eirozonas ekonomikas politikai 2025.gadam.

ĀM skaidro, ka, pamatojoties uz līdzšinējām saturiskajām diskusijām ES Vispārējo lietu padomē par ES darba prioritātēm, 18.marta padomes sanāksmē plānota divu likumdošanas programmēšanas dokumentu apstiprināšana ES Padomes līmenī - kopējie ES iestāžu secinājumi par daudzgadu programmēšanu 2025.-2029.gadam un kopējā ES iestāžu deklarācija par darba prioritātēm 2025.gadā. Pēc tam abus dokumentus nodos parakstīšanai visu trīs iestāžu prezidentiem.

ĀM klāsta, ka Latvija uzver vairākas darba prioritātes 2025.gadam un turpmākajiem gadiem, proti, visa veida atbalsta Ukrainai turpināšana, ES drošības un aizsardzības stiprināšana, iekšējā drošība un noturība pret hibrīdo apdraudējumu, ekonomikas un vienotā tirgus noturība un ES konkurētspējas veicināšana, lauksaimniecība un pārtikas ražošana, cilvēku labklājība, ES enerģētiskā neatkarība un drošība, klimata mērķu izpilde, salāgojot tos ar konkurētspējas stiprināšanu un drošības vajadzībām un gatavošanās ES paplašināšanās procesam.

Kā norādīts ĀM tīmekļvietnē, ES Vispārējo lietu padomē tiek izskatīti jautājumi, kas skar vairāk nekā vienu ES politiku, piemēram, sarunas par ES paplašināšanos, gatavošanos Eiropadomei, ES daudzgadu budžeta perspektīvas izstrāde, kā arī institucionālie un administratīvie jautājumi.