Latvijā 78% iedzīvotāju uzkrājumu vecumdienām veido, izmantojot pensiju otro līmeni, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas rezultātiem.

Savukārt 31% veic iemaksas pensiju trešajā līmenī.

Savukārt Igaunijā teju ceturtā daļa jeb 24% cilvēku izvēlas pensiju uzkrājumu veidot, ieguldot akcijās vai obligācijās, savukārt Lietuvā 20% uzticas uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai.

Latvijā tikai 9% no aptaujātajiem norāda, ka krāj nākotnei, investējot finanšu instrumentos.

Trešais izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumu vecumdienām, ir iemaksas krājkontā vai kādā citā krājrīkā. Šādu uzkrājuma veidu izvēlas 15% Latvijas iedzīvotāju, un līdzīga tendence novērojama arī Lietuvā (14%) un Igaunijā (16%).

Latvijā 4% no aptaujātajiem izvēlas pensijai uzkrājumu veidot, izvēloties termiņnoguldījumus. Procentuāli nedaudz vairāk, tomēr arī salīdzinoši maz aptaujāto Latvijas iedzīvotāju jeb 9% norāda, ka pensijai tiek krāti skaidras naudas līdzekļi.

Savukārt 12% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka savām vecumdienām neveido nekādus uzkrājumus. Vislielākais īpatsvars šo cilvēku vidū ir tieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Kaimiņvalstīs šī situācija ir pat vēl nedaudz sliktāka, tur pensiju uzkrājumu izvēlas neveidot 16% aptaujāto Lietuvā un 19% Igaunijā.

"Luminor Bank" aptauja Baltijas valstīs veikta 2024.gada pavasarī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat", kopumā aptaujājot 3015 respondentus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.