Šī gada oktobrī adopcijas reģistrā ir 1106 bērnu, bet vidēji gadā tiek adoptēti vidēji 100 bērni, tostarp arī glābējsilītēs atstātie, ceturtdien kampaņas "Drošībā" preses konferencē par atbalsta iespējām grūtniecēm un jaunajām māmiņām pavēstīja Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Jana Sīpola.

Sīpola informēja, ka ne visi adopcijas reģistra uzskaitē esošie bērni pieejami adopcijai vairāku apstākļu dēļ – piemēram, daudzi bērni nepiekrīt adopcijai, vai arī nav šķirami no māsām un brāļiem.

Pašreizējie dati liecina, ka 101 ģimene gaida adoptējamo bērnu, to vidū 59 ģimenes ir izteikušas vēlmi adoptēt bērnu vecumā līdz pieciem gadiem. Visbiežāk tiek adoptēti veseli bērni bez veselības problēmām. Tam seko bāriņtiesas ģimenes izpētes process un vecāku piemērotības izvērtējums un visbeidzot spriedums par to, vai attiecīgā adopcija ir bērna labākajās interesēs, informēja Sīpola.

Biedrības "Skalbes" valdes priekšsēdētāja Anda Švinka, uzsvēra, ka palīdzības tālrunis ir labs palīdzības mehānisms grūtniecēm un jaunajām māmiņām, taču pats problēmu cēlonis bieži ir jāmeklē sabiedrībā. Piemēram, arī pret līdzcilvēkiem ikdienā jābūt vērīgākiem, pievēršot uzmanību tiem, kas nonākuši krīzes situācijās. Tāpat Švinka aicināja grūtnieces vērsties pēc psiholoģiskas palīdzības gan pirms lēmuma ievietot bērnu glābējsilītē, gan pēc tam. Viņa aicināja izmantot "Skalbes" piedāvātās psihologa bezmaksas konsultācijas, lai mazinātu šīs grūtās izvēles slogu tām ģimenēm vai sievietēm, kas izvēlas atteikties no bērna.

Savukārt Rīgas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle pauda, ka ir gadījumi, kad pēc ievietošanas glābējsilītē vecāki ir pārdomājuši un vēlas paši atkal rūpēties par bērnu. Kopumā 15 gadu laikā Rīgā glābējsilītēs atstāti 34 bērni, un sešiem no tiem vecāki tomēr vēlāk ir vērsušies bāriņtiesā, lai bērnu atgūtu. Ērgle atzina, ka gadījumi mēdz būt dažādi, tāpēc "nevar mātēm pārmest vai šaustīt viņas". Dažos gadījumos situācijas ir tiešām neapskaužamas, jo nepilngadīgās mātes, neziņojot saviem vecākiem, pašas izvēlas šādu rīcību, tāpēc viņa uzsvēra paplašinātās ģimenes un sociālā atbalsta loka nepieciešamību.

Latvijas bērnu fonda (LBF) pārstāves un glābējsilītes projekta vadītājas Laura Zvirbule un Edīte Kaņepāja-Vanaga uzsvēra, ka kampaņas mērķis ir preventīvi "noķert" brīdi pirms iespējamas traģēdijas un sniegt atbalstu grūtniecēm un jaunajām māmiņām.

Kampaņas gaitā izveidota datubāze, kurā ikviens – gan individuāli, gan caur nevalstiskajām organizācijām – var iesaistīties jauno māšu un grūtnieču atbalstīšanā dažādos veidos. Atbalsta iespējas aptver gan ziedojumu, gan sarunu, gan arī izmitināšanu vai pārtikas piedāvāšanu sievietēm ar zīdaini uz rokām, uzsvēra Kaņepāja-Vanaga. Datubāzes informācija būs pieejama skolās, policijā, bāriņtiesās un citās atbildīgajās institūcijās. Tajā apkopotā informācija ļaus ātrāk uzzināt par pieejamo atbalstu ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, uzsvēra projekta pārstāves.

Kopumā datubāzē pašlaik reģistrētas 29 nevalstiskās organizācijas no visas Latvijas – 11 no Kurzemes, septiņas no Vidzemes, kā arī piecas no Zemgales un 12 no Rīgas un Pierīgas. Projekta īstenotājas norādīja, ka gaida lielāku atsaucību no Latgales, jo pagaidām datubāzē no šī novada pārstāvētas vien divas nevalstiskās organizācijas.

Projekta vadītājas 15 gadu garumā nereti saņēmušas arī paskaidrojumus par to, kāpēc jaundzimušais atnests uz glābējsilīti. Vienā vēstulē kāda meitene norādījusi, ka vecāki likuši bērnu atstāt glābējsilītē. Citos gadījumos iemesls bijis izvarošana un pēc dzemdībām atklāta slimība. Citkārt šis lēmums pamatots ar to, ka sievieti pametis vīrietis vai arī kā atriebība pret vīrieti. Tāpat vēstulēs lēmums skaidrots ar to, ka ģimenē jau ir daudz bērnu un vēl vienu nevarot atļauties. Bieži vien izvēli atstāt bērnu glābējsilītē jaunās māmiņas veic arī savas nepilngadības dēļ.

Vaicāta par visbiežākajiem iemesliem atstāt bērnus glābējsilītē, Sīpola minēja, ka tie var būt dažādi. Dažkārt ģimeni pārmāc bažas, ka nespēs bērnu izaudzināt. Tāpat cēloņi var būt saistīti ar zemiem ienākumiem vai konfliktsituācijām ģimenē.

Projekta vadītājas aicina ziedot glābējsilīšu turpmākai darbībai. Tā kā glābējsilītes strādā nepārtraukti visos gadalaikos, divas reizes gadā – rudenī un pavasarī – nepieciešama glābējsilīšu tehniskā apkope. Šo apsekošanu ir būtiski veikt, piemēram, lai aukstos laika apstākļos nekavētos automātisko durvju aizvēršanās pēc tam, kad bērns tiek ielikts silītē. Glābējsilīšu darbība Liepājā un Jelgavā tika traucēta vētras laikā, vasarā. Tāpat Ventspils silīte jūras vēja ietekmē pašlaik ir nolietojusies, uzsvēra projekta pārstāves.

Savukārt Latvijas bērnu fonda (LBF) jurists Juris Multiņš informēja, ka LBF izveidojis ziedojumu kontu projektam "Glābējsilīte".

Teju katru dienu bērnu fondā tiek saņemti zvani no jaunajām mātēm, kas nonākušas grūtās situācijās. Fonds ir nobažījies par krīzes centros saņemtajiem zvaniem, jo tajos īpaši izceļas vardarbības sekas pret bērniem. Tā kā saņemtie zvani ir anonīmi, grūti noteikt, kurā reģionā pēc palīdzības vēršas vairāk, bet "pārklājums ir visā valstī". LBF kā svarīgāko uzdevumu redz turpināt izglītot sabiedrību, kā arī veicināt veselības pratības izglītību vidusskolas vecumā, viņš sacīja.

Tāpat SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norādīja uz diviem gadījumiem šogad, kad darbinieki Liepājā un Ventspilī atkritumu šķirošanas punktos atrada divu zīdaiņu mirstīgās atliekas.

Uzņēmuma darbiniekiem pēc abiem traģiskajiem notikumiem tika piedāvāta psiholoģiskā palīdzība, jo gadījums darbiniekiem bijis traumatisks un emocionāli smags. Daži darbinieki pēc atgadījumiem kādu brīdi nestrādāja, taču šobrīd visi gadījumos iesaistītie ir atgriezušies darbā.

"Pēc pirmā gadījuma neticējām, ka tas varētu atkārtoties un ka Latvija līdz kaut kam tādam ir nonākusi," viņš pauda. Tāpat Aizbalts aicināja uzņēmējus vieglprātīgi neizmantot apzīmējumu "sociāli atbildīgs uzņēmējs", jo nereti tas tiek lietots pārāk bieži un sociālu atbildību apliecina tikai šķietami un ārēji.

"Uzņēmumiem vajadzētu domāt, vai tie ir sociāli atbildīgi visā ikdienā, ne tikai vienreiz noziedojot un lepni saucot sevi par sociāli atbildīgu uzņēmumu," viņš pauda.

Līdztekus "Gedeon Richter Latvija" pārstāvniecības vadītāja Evita Jaunzeme stāstīja par pirmās glābējsilītes atklāšanu Rīgā. Atklājot pirmo glābējsilīti, viņa cerējusi, ka tajā neviens nenonāks, vienlaikus viņa ir gandarīta par 61 bērna izglābtajām dzīvībām 15 gadu laikā. Traģiskie gadījumi teju katru gadu viņas ieskatā pierāda projekta nozīmi - tas prasa sistemātisku pieeju un tūlītēju rīcību. Tāpat Jaunzeme pauda prieku, ka nedaudz saltās pieskaņas anglisko nosaukumu "Baby Box" ir izdevies latviskot kā "glābējsilīti", jo šis projekta nosaukums izklausās "daudz siltāk".

"Glābējsilītes" patronese Evita Zālīte-Grosa sacīja, ka vārds "patronese" un tā loma ir pielādēta, tāpat kā pats projekts. "Ir grūti lepni stāvēt un justies kā patronam, atklājot glābējsilīti – 15 gadu laikā esmu saņēmusi atbildi, ka arī ideālajā Latvijā 61 bērns ticis izmests miskastē. Vienīgais, kā nomierināt spriedzi, ir praktiski soļi – jādomā, kā mēs varam šo mainīt. Jāmeklē jauni risinājumi, nedrīkstam mest plinti krūmos, jo esam maz – esmu par praktisku rīcību! Viena bērna dzīve ir visas valsts dzīve - tas ir vienots spektrs," izteicās Zālīte-Grosa.

Plānots, ka SIA "Eco Baltia vide" aptuveni desmit savos atkritumu šķirošanas laukumos vai šķirošanas punktos izliks lielus paziņojumus ar telefona numuru, kur var zvanīt, ja glābējsilīte varētu būt risinājums, informēja Aizbalts. Kampaņas gaitā tapušie plakāti tiks izvietoti pašvaldībās, kurās atrodas glābējsilītes, tajā skaitā arī Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā.

Līdztekus tam projekts "Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai" uzsāk ciešu sadarbību ar krīzes centra "Skalbes" vienoto krīzes tālruni, aicinot ikvienu grūtnieci vai jauno māmiņu, kura ir apjukusi vai šķietamā bezizejā, zvanīt uz tālruni 116123 un saņemt pirmo psiholoģisko un emocionālo palīdzību, kā arī padomu, ko darīt un kurp vērsties tālāk.

Projekts "Glābējsilīte" sniedz iespēju izdzīvot un dzīvot bērnam, kura bioloģiskie vecāki ir gatavi izdarīt noziegumu, jo nevēlas savu mazuli. Tā mērķis ir ne tikai izglābt mātes negribēta bērna dzīvību, bet arī rosināt sabiedrībā diskusiju par ģimenes plānošanas jautājumiem.

"Glābējsilīte" joprojām aicina pieteikties cilvēkus un organizācijas, kuriem ir iespējas palīdzēt krīzē nonākušām māmiņām.

Sociālo projektu "Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai" Latvijā īsteno sabiedrisko attiecību kompānija "Divi gani", Zvirbule un Kaņepāja-Vanaga sadarbībā ar LBF.