Pavisam neierasts skats šobrīd redzams uz kāda ceļa Ērgļu pusē. Tur norit “Latvijas valsts mežu” (LVM) veiktie būvdarbi, veidojot jaunu meža ceļu. Tā ķopējais garums ir nepilni divi kilometri, un puskilometra garumā grants vietā tiek likti koka baļķi. Vai tā ir kāda jauna metode ceļu būvniecībā? Skatīt darba procesu uz Ērgļiem devās raidījums “360 ZIŅneši”.

Latvijas valsts ceļi atgriezušies pie sentēvu metodēm un ceļu būvē no sīkbaļķiem. Tas tāpēc, ka šajā teritorijā ir plūstoša kūdra teju piecu metru biezumā un uzbūvēt uz tās ceļu nav iespējams. Tādēļ zemās nestspējas grunts tiek nostiprināta ar baļķiem.

“Principā visa kūdra, tie 3-5 metri, būtu jārok ārā līdz līmenim, kad sasniedz minerālgrunti. Tas viss ir ļoti darbietilpīgi, un arī lielas izmaksas. Visa grunts jātransportē prom, un vietā jāved cita,” stāsta LVM Zemgales reģiona vecākais meža infrastruktūras speciālists Aivis Holkins.

Šāda metode tiek izmantota jau vairāk nekā 100 gadus, taču aizvien tas ir retums, jo Latvijā ir vien dažas ceļam paredzētas vietas ar tik augstu kūdras slāni. Vispirms tiek izvietoti lielie baļķi garenā virzienā, pēc tam, stiprinot ar drātīm, tiem pa virsu liek mazākus.

Ceļu būves strādnieks Andris raidījumam pastāstīja, cik viegli vai, precīzāk, grūti ir šādu ceļu veidot: “Iesākums bija smags, tagad it kā pieradām. Viss ir fiziski smagi, tā siešana, viss, baigi rokas sāp pēc tam. (Cik ātri šis iet uz priekšu? Piemēram, stundā cik var izdarīt?) Varbūt pieci metri sanāk. Atkarīgs no tā, cik smagi baļķi – ja smagi, tad lēnāk. Tos baļķus pieved, viņi iegrimst, tad viņi jāsasien, un tad nevar cauri dabūt, nu bišķiņ ir ko mocīties. (Vēlreiz šitādu darbu gribēsiet darīt?) Ja ir darbs, tad jāstrādā.”

Būtiski, ka būvējot šādus ceļus tiek domāts par dabas saudzēšanu. Proti, koks, kas tiek izmantots, nekam citam vairs nav lietderīgs. Visbiežāk tas cietis no mizgraužu uzbrukuma, tādēļ kļūt par ceļa segumu ir labākais veids, kā to izmantot.

Pēdējo divdesmit gadu laikā izbūvēta lielākā daļa LVM pārvaldībā esošo ceļu. Gadā tie ir aptuveni 300 kilometri.

“Meža ceļi mums kalpo ērtākai piekļuvei augsnes sagatavošanai, meža atjaunošanai, stādot mežu, jaunaudžu kopšanai, arī ciršanai. Runājot par ciršanu, meža ceļi krietni samazina pievešanas attālumu, lai nav jāved kokmateriāli, jātransportē vairākus kilometrus līdz krautuvei,” norāda Aivis Holkins.