Lielbritānijas valdība apsver shēmu atraidīto patvērumu meklētāju nosūtīšanai uz Ruandu pēc brīvprātības principa, paredzot maksāt viņiem līdz 3000 sterliņu mārciņu (3500 eiro) par došanos prom.

Paredzēts, ka šī shēma paplašinās spēkā esošo pasākumus, kas paredz brīvprātīgu aizbraukšanu.

Lai atturētu desmitus tūkstošu nelegālo imigrantu, kas katru gadu Lielbritānijā ierodas nelielās laivās no kontinentālās Eiropas, Lielbritānija iecerējusi arī deportēt migrantus uz Ruandu, taču šis plāns saskāries ar dažādiem šķēršļiem.

Lēmums nelegālos imigrantus nosūtīt uz Ruandu tika pieņemts vēl 2020.gada aprīlī, kad premjerministra amatā bija Boriss Džonsons. Taču neviens nelikumīgais ieceļotājs tā arī uz Kigali vēl nav ticis nosūtīts, jo tas pastāvīgi ticis apstrīdēts tiesās.

Lielbritānija un Ruanda decembrī parakstīja jaunu līgumu, mēģinot atjaunot Lielbritānijas tiesu bloķēto britu valdības ieceri nosūtīt uz Ruandu patvēruma meklētājus, kas pretlikumīgi ieradušies Lielbritānijā.

Valdība arī cenšas apiet Lielbritānijas Augstākās tiesas lēmumu, ka patvēruma meklētāju deportēšana uz Kigali ir nelikumīga saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, pieņemot tiesību aktus, kas liek tiesnešiem uzskatīt Ruandu par drošu trešo valsti.

Laikraksts "The Times" vēstīja, ka Lielbritānija iecerējusi atraidītajiem patvēruma meklētājiem, kas vēlēsies pārcelties uz Ruandu, izmaksāt finansiālu palīdzību līdz 3000 sterliņu mārciņu. Laikraksts norādīja, ka šis plāns būtu pirmā reize, kad migrantiem tiktu maksāts par izceļošanu no Lielbritānijas, viņiem neatgriežoties savā izcelsmes valstī.

Mērķis ir panākt, ka Lielbritāniju pamet desmitiem tūkstošu migrantu, kuriem nav atļauts uzturēties Lielbritānijā, bet kurus nevar atgriezt viņu izcelsmes valstī.

Iekšlietu ministrija norādīja, ka pagājušajā gadā no Lielbritānijas brīvprātīgi tika izvesti 19 000 cilvēku un šādas shēmas ir būtiskas valdības cīņā ar nelegālo imigrāciju.

Atraidītie patvēruma meklētāji nevar legāli strādāt Apvienotajā Karalistē, bet viņiem būs atļauts to darīt Ruandā, un viņi varēs piecus gadus saņemt papildu atbalstu, tai skaitā palīdzību mājokļa sagādē un piekļuvi integrācijas programmām.

Ruanda, kurā dzīvo aptuveni 13 miljoni cilvēku, tiek uzskatīta par vienu no stabilākajām Āfrikas valstīm. Taču tiesību aizsardzības grupas apsūdz prezidentu Polu Kagami disidentu apsiešanā un vārda brīvības ierobežošanā.

Ruanda ir izpelnījusies uzslavas par moderno infrastruktūru, bet izraisījusi bažas par cilvēktiesību stāvokli valstī.