Lietuvas parlaments ceturtdien valstiski atzina reliģijas kopienu "Romuva", kas piekopj senās baltu pagānu tradīcijas.

Par "Romuvas" atzīšanu balsoja 64 deputāti, astoņi bija pret un desmit atturējās. Seimā ir 141 deputāts.

"Lietuvā ilgstoši līdzās pastāvējuši dažādu tautību un reliģiju cilvēki, un ikvienam bijusi iespēja praktizēt, ko vēlas. Aicinu jūs atbalstīt šo ierosinājumu un beidzot atrisināt "Romuvas" jautājumu," kolēģus uzrunāja sociāldemokrātu deputāte Jūrate Zailskiene.

Savukārt opozīcijā esošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" deputāts Jurģis Razma atgādināja, ka "Romuva" reģistrēta jau sen un var likumīgi darboties, taču valsts atzīšana kopienai sniegtu īpašas privilēģijas.

Valsts kādu reliģisko kopienu oficiāli atzīst, ja tai ir pietiekama ietekme sabiedrībā, proti tai jābūt pietiekami lielai un tās darbībai jāaptver vairākas paaudzes, viņš paskaidroja, piebilstot, ka "Romuva" neatbilst šiem kritērijiem, jo apvieno dažus tūkstošus cilvēku, turklāt darbojas tikai dažus gadu desmitus.

Kļūstot par oficiāli valsts atzītu kopienu, "Romuva" varēs saņemt zemes nodokļa atlaides, tās garīdznieki būs sociāli apdrošināti un kopienā slēgtas laulības būs tādā pašā statusā kā dzimtsarakstu birojā reģistrētas.

2023. gada septembri Seims noraidīja "Romuvas" atzīšanu, taču noraidīja arī ierosinājumu oficiāli atteikt tādu statusu.

Šī gada sākumā seno baltu reliģiskā apvienība otro reizi vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), paužot bažas par parlamenta nespēju reaģēt uz tiesas iepriekšējiem skaidrojumiem un atteikumu atzīt tās tiesības.

ECT 2021. gadā nolēma, ka parlamenta atteikums atzīt "Romuvu" ir pretrunā ar konkrētiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteikumiem.

"Romuva" pirmo reizi lūdza parlamentam piešķirt valsts atzīšanu 2017. gadā. Pēc tam, kad biedrībai neizdevās iegūt šo statusu, tā 2019. gadā vērsās ECT.

Aptuveni 5100 cilvēku 2011. gada tautas skaitīšanā sevi identificēja kā piederīgus senajai baltu ticībai, salīdzinot ar 1200 cilvēkiem 2001. gada tautas skaitīšanā.

"Romuvas" pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū, kad tās dibinātājs Jons Trinkūns kopā ar domubiedriem Lietuvas senās galvaspilsētas Ķernaves pilskalnā atsāka vasaras saulgriežu - Rasas svētku - svinēšanu, kas patiesībā ievadīja plašu lietuviešu garīgās atmodas kustību, pamudinot apzināt un atjaunot senās tradīcijas.

Par "Romuvas" reliģiskās darbības sākumu tiek uzskatīts 1992. gads, kad Lietuvā tika uzsākta reliģisko kopienu reģistrēšana.

2018. gadā Latvijas Dievturu sadraudzes un "Romuvas" vadītāji Lietuvā parakstīja vienošanos par seno baltu ticības kopības izveidošanu.