Lielāka konkurence elektropiegādes tirgū veicinātu straujāku cenu samazinājumu, tādēļ jāapsver esošo Baltijas elektrības solīšanas zonu apvienošana, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Pēc viņa teiktā, tādas apvienošanas mērķis būtu palielināt konkurenci un padarīt tirgu pievilcīgāku jaunu dalībnieku ienākšanai.

Par konkurenci elektrības piegādes tirgū Nausēda pirmdien, 12.februārī, runāja ar Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes (VERT) vadītāju Renatu Pocjus, informēja Lietuvas prezidenta birojā.

Pocjus teica, ka jau 2022.gadā tika plānotas sarunas ar pārējo Baltijas valstu elektropārvades sistēmu operatoriem par triju Baltijas valstu solīšanas zonu apvienošanu pirms nākamgad plānotās Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

VERT vadītājs skaidroja, ka atsevišķas Lietuvas, Latvijas un Igaunijas solīšanas zonas ir diezgan mazas un nespēj piesaistīt tirgus dalībniekus no Rietumvalstīm. To apvienošana palielinātu elektrības tirdzniecības apmērus, tirgū ienāktu jauni dalībnieki un tam būtu pozitīva ietekme uz cenu.

Katrā no solīšanas zonām ir viens dominējošais operators - "Ignitis" Lietuvā, "Latvenergo" Latvijā un "Eesti Energia" Igaunijā -, bet vienotas solīšanas zonas izveide nozīmētu, ka viņiem ir jākonkurē savā starpā, kā arī tirgū varētu ienākt mazākas kompānijas, klāstīja Lietuvas regulatora vadītājs.

Pocjus teica, ka par vienota tirgus izveidi runās nākamnedēļ gaidāmajā sanāksmē ar kolēģiem no Latvijas un Igaunijas. Ja Baltijas valstu regulatori vienosies par kopīgu pozīciju, politiķiem vajadzēs sākt diskusiju un atrast risinājumu, uzsvēra Lietuvas amatpersona.

Viņš arī uzsvēra, ka jautājums tiek aktualizēts, lai sagatavotos sinhronizācijai "gan tehniskā, gan no tirgus viedokļa". Pocjus solīja ar Zviedrijas regulatoru apspriest finanšu produktus saistībā ar Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojumu "NordBalt", kas varētu samazināt riskus piegādātājiem.