Viņš pauda gandarījumu, ka šobrīd vienošanās ar Saeimas deputātiem un Finanšu ministriju ir par 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vienlaikus šāds finansējums ilgtermiņā neesot pietiekams, uzskata Priede.

"Mediju uzskats ir tāds, ka cipars ir jāsāk celt, un 0,12% no IKP ir labs solis, ja tā ir kā latiņa, pret kuru atsperties. Matemātiski skatoties, pieaugot IKP, bāze pieaug, un procentuālā vērtība arī pieaug. Bet vidēji Eiropā ir 0,16% no IKP, un tam ir savs pamatojums - tehnoloģiskā attīstība, hibrīdkara draudi, informatīvās telpas stiprināšana," uzsvēra Priede.

Komentējot komercmediju bažas par sabiedriskā medija pārfinansēšanu, Priede atzina, ka tās pastāvēs vienmēr, bet, ņemot vērā esošo finansēšanas apjomu, šīm bažām vēl ilgi nebūs nopietna pamata.

Jau vēstīts, ka turpinās SEPLP, Kultūras ministrijas (KM), Saeimas deputātu un FM sarunas par sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņu.

Saskaņā ar SEPLP un KM izstrādāto likumprojektu pārejas noteikumi paredzētu, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets 2024.gadā sasniedz 0,12% no IKP, 2025.gadā - 0,13% no IKP, bet 2026.gadā - 0,14% no IKP līdzvērtīga apjoma.

Tāpat SEPLP likumprojektā vēlas atspoguļot finansējumu konkrētā naudas izteiksmē.

Pret to iebilda FM, norādot, ka, viņuprāt, tik detalizēti plāni šobrīd nav garantējami, kā arī nozares likums nav budžeta likums, un tajā nevar ierakstīt summas absolūtos skaitļos.