Lūk, kāpēc izvēlēties artroskopiju!

Pasaule attīstās un medicīna tai līdzi! Daudzas ārstēšanas metodes, kas agrāk cilvēkiem likās pašsaprotamas, tagad jau ir palikušas tikai vēstures lappusēs. Pat vairāk: liela daļa no pieņemtajām “normālajām” metodēm ir arhaiskas un medicīnā vairs netiek izmantotas. Ir labi sekot līdzi, kas notiek mūsdienu medicīnā, lai, savas nezināšanas un nekompetenta speciālista dēļ, savam ķermenim nenodarītu pāri. Piemēram, vai zināji, ka Latvijā jau 10 gadus ir iespējama mini invazīva plaukstas locītavu izmeklēšana un ārstēšana? Plaukstas locītavu artroskopija: kas tā tāda ir un kāpēc tā ir labāka par citām metodēm?

Kas ir artroskopija?

Artroskopija ir ārstniecības metode, kas ļauj noteikt un ārstēt dažādu locītavu problēmas tikai ar nelielu ķirurģisku iejaukšanos (mini invazīvi). Ārsts veiks aptuveni 5 mm lielu griezienu, kurā ievadīs 1.9 līdz 2.4 mm diametrā lielu video kameru, uz ekrāna redzēs problēmas cēloni un ar speciāliem instrumentiem to novērsīs.

Plaukstas locītavu artroskopija tiek izmantota traumu gadījumā, pie artrīta vai artrožu izraisītu kaula un skrimšļu izmaiņām un lai diagnosticētu sāpju cēloņus tieši plaukstas locītavās.

Ar ko artroskopija ir labāka par citām metodēm?

Artroskopiski ievadot kameru, tiek saudzētas daudzas mīkstās struktūras, ko ar parastajām (vaļējām) metodēm ārsts vienkārši pārgrieztu. Pēc griešanas parasti rodas rētas, saaugumi vai mīksto audu papildus bojājumi. Šī modernā tehnika tagad ļauj no tā izvairīties. Tātad, tā ir saudzējoša. Nav nepieciešams ņemt skalpeli, griezt un atkal šūt. Tagad to var izdarīt filigrāni pa maziem caurumiņiem, kas ātri sadzīs.

Ļoti bieži cilvēki gūst plaukstas locītavas traumu (spieķa kaula distālā gala lūzums), un aptuveni trešdaļai no viņiem lūzumi ir ar šķembām (artikulāri). Artroskops ļauj vizuāli tos pamanīt un ķirurgs ar dažādiem instrumentiem tos varēs savākt. Tāpat tas palīdz atrast negludumus locītavas virsmā vai fragmentu nepareizas savstarpējās attiecības, kuras var nepamanīt ar parasto rentgena izmeklējumu vai fluoroskopu operācijas laikā.

Artroskopija sniedz 100% diagnostiku tām struktūrām, kuras ir saskatāmas no locītavas iekšpuses. Neviena cita diagnostikas metode nav tik precīza. Pat taisot magnētiskās rezonanses izmeklējumu plaukstas locītavā, kļūdas iespēja ir 15 – 40%. Tas atkarīgs no radiologa interpretācijas jeb ārsta pieredzes un no iegūtā attēla kvalitātes, ko nosaka izmantotā tehnika. Ārsts plaukstas locītavā ievada kameru un lielā palielinājumā, HD kvalitātē, daudz pikseļos un lieliskā izšķirtspējā visu redz.

Veicot izmeklējumu, ārsts var jau iekšēji iztaustīt aizdomīgās vietas, konstatēt plīsumus un uzreiz tos sašūt. Ir vesela rinda ķirurģisku manipulāciju, kuras agrāk veica vaļēji, bet tagad var veikt mini invazīvi artroskopijas kontrolē, piemēram, saišu rekonstrukcijas, plaukstas gangliju (higromu) evakuācija un triangulārā fibroskrimšļa kompleksa (TFCC) plīsumi. Artroskopija ļauj diagnosticēt hronisku sāpju iemeslus, kuri nav diagnosticējami ar citām izmeklēšanas metodēm.

No svaigiem lūzumiem līdz plaukstas kaulu veidojumu izņemšanai – to visu var izdarīt pa pāris maziem caurumiņiem, nevis ar lieliem griezieniem, izjaucot stabilizējošās struktūras un pēc tam atkal mēģinot tās sašūt atpakaļ. Kā saka sertificēts traumatologs-ortopēds, mikroķirurgs un rokas ķirurgs Uldis Krustiņš: “Tas ir artroskopijas lielākais skaistums!”