Kamēr Magone kopā ar Toļiku pēc jutekliskas maizes pagatavošanas un jaunās krāsns iesvētīšanas izstaigāja Sinoles sniegotās takas, astoņdesmit gadu vecumu sasniegusī Daina pamanījās abu kopdarbu sabojāt. Ne tikai maizes kraukšķīgo garoziņu rotāja pelni, bet arī abu izveidotā sirds klaipa viducī bija zudusi...
“Kas tas? Kukulis priekšā! Nesaprotu… Daina tak teica, ka neaiztiks,” brīnās Magone.
Diemžēl apetīti nomainīja pelnu kaudze: “Vai dieniņ! Kā tad tā ir rakusies te man? Nokūlusi [maizi] galīgi ar pelniem! Pilnīgi zem krāna nomazgāšu – kā ruksis pēc kaušanas!”
Abu izveidotā sirds maizes viducī pēc Dainas apmeklējuma bija zudusi. Ne velti Magone par notikušo pārdzīvoja: “Sirsniņa tāda šaubīga. Ka tik kāds nenoskauž! Laikam jau nelāgi – pirmais kukulis, kopā likām… Sirsniņa bija, un te nu tās nav!”
Lasi arī: