Maijvaboļu uzlidojums – kā sargāt savu dārzu no nevēlamajiem kaitēkļiem?

“Valsts augu aizsardzības dienests” ziņo, ka šogad ir maijvaboļu izlidošanas gads un jau jūnija sākumā Kurzemē novērojama to masveida pulcēšanās uz dažādu sugu kokiem. Iespējams, tuvākajā laikā arī citos Latvijas reģionos būs vērojama līdzīga aina, tāpēc ir svarīgi jau laikus sagatavoties nevēlamajiem ciemiņiem. Kā cīnīties ar maijvabolēm, kuras izdara tik lielu postu augļu dārzos, zemeņu stādījumos un citiem laukā stādītiem kultūraugiem?

Kāpēc ir svarīgi ierobežot maijvaboles?

Izlidojot no savām ziemošanas vietām, pieaugušās vaboles maija beigās barojas uz lapu kokiem, bet, kad barošanās pabeigta, tās augsnē meklē piemērotas vietas olu dēšanai. Viena vabole izdēj aptuveni 25-30 oliņu, no kurām izšķīlušies kāpuri augsnē turpina attīstību un nodara bojājumus augu sakņu sistēmai. Kopumā viens attīstības cikls ilgst 4gadus. Pirmajā otrajā gadā kāpuri vēl ir augumā nelieli, tādēļ barojas ar mazām saknītēm un būtisku kaitējumu nenodara. Visbīstamākie kāpuri ir trešajā un ceturtajā attīstības gadā, kad var nodarīt milzu bojājumus kultūraugiem.

Maijvaboļu ierobežošana nav viegls process, un pilnībā tās izskaust nav iespējams. To izplatību ietekmē vēsi lietaini pavasari, kas var traucēt pārlidojumus, arī vējains laiks un dažādas sēņu vai baktēriju slimības, ar ko vaboles slimo. To dabiskie ienaidnieki ir skrejvaboles, kurmji, mežacūkas kā arī veiksmīgi no lauka tos nolasa dažādi putni (strazdi, vārnas, kaijas u.c). Arī vairākkārtēja augsnes mehāniska apstrāde var veicināt kāpuru skaita samazināšanos.

Ar kādām metodēm cīnīties pret maijvabolēm?

1. Ievērojot pieaugušo maijvaboļu barošanos tuvējos kokos, to notveršanai var izmantot ultravioletās gaismas slazdus. Iestājoties tumsai, koku tuvumā izliek gaismas ķermeni, to aizsedz ar stiklu vai izveido šķērsli, kur vabolēm atsisties, kad tās lidos uz gaismu. Nokritušos kaitēkļus salasa un likvidē. Vieglākai nokritušo vaboļu uztveršanai pie šķēršļa var novietot piemērota izmēra trauku ar ūdeni, kur lidotājām iekrist.
2. Apmēram ap saules lēktu, purināt kokus, kuros vaboles pa dienu manītas, un salasīt nokritušās. Šim nolūkam zem koka jānoklāj plēve vai gaiša auduma gabals, kur nokritušās vaboles vieglāk pamanāmas un savācamas.
3. Pirms vēlamā kultūrauga stādīšanas augsne jāpārbauda un jāpārliecinās, vai tajā nav masveidā savairojušies maijvaboļu kāpuri. Kāpurus atbaidīt iespējams, iesējot zaļmēslojuma augus - griķus, lupīnu, eļļas rutku, baltās sinepes.
4. Maijvaboļu mehāniskai izķeršanai var izveidot dārzā slazdus. Ik pēc neliela attāluma izrok 10-15cm dziļu bedrīti, kuru piepilda ar sagrieztiem kartupeļiem, burkāniem, kas piesaistīs kāpuru klātbūtni. Slazdus apseko 1-2 reizes nedēļā un savāc tur esošos kāpurus.

Lasi arī šos noderīgos padomus:

• Kā atvairīt lapseņu uzbrukumus;
  
• Efektīvi veidi, kā cīnīties ar kaitinošajām augļu mušiņām;
  
• Kāpēc skudras un lapsenes ieviešas mājoklī?
  
• Kukaiņi apsēduši Tavu māju? Ir risinājums!
  
• Kāpēc mājās ir zirnekļi un kā no tiem atbrīvoties;
  
• Dārza bieds - zemesvēzis.