Kādreizējā Elīnas Didrihsones kompānijas "Butterfly" darbiniece Emma (vārds mainīts) Rīgas Stradiņa universitātes medijam "Skaļāk" dalījusies skarbajā pieredzē, kā bijis strādāt pie viņas un ar kādu attieksmi saskārusies.

Emma esot bijusi vienīgā, kura piekritusi pastāstīt par darba pieredzi "Butterfly" apģērbu veikalā. Sākotnēji komunikācija bija tikai ar Elīnas vīru Nauri, taču jau no paša sākuma nebija nekādu sarunu par atalgojumu, darba līgumu un citām pašsaprotamām lietām.

No līguma nebija ne ziņas, ne miņas. Arī darba intervijā man neviens neieminējās par atalgojumu.

"Manuprāt, mani pieņēma, jo biju vienīgais cilvēks, kas par to nepajautāja. Par līgumu un atalgojumu vispār man nekas nebija skaidrs," stāsta viņa.

Emma vairākas reizes rakstīja un jautāja, kad būs līgums. "Elīna atbildēja, ka būs, teiksim, pirmdienā, trīs dienas pēc tam, kad uzrakstīju. Saku: “OK – došos uz darbu pirmdien, parakstīšu līgumu un turpināšu strādāt," stāsta Emma, kura atzīst, ka kautrējusies uzreiz prasīt, kur līgums.

Kādu dienu veikalā ienācis Nauris un gribējis uz mirkli parunāties. Abi iegājuši telpā, kur nav ne kameru, ne audio sistēmu. "Viņš man teica, ka runa ir par līgumu. Biju priecīga, ka tūlīt parakstīsim, bet viņš saka:

Manuprāt, tev nevajag, jo tu vēl esi jauna, ko tad mēs te ķēpāsimies ar līgumu.

"Atbildēju, ka vēlos līgumu, jo to vajag. Saruna beidzās ar to, ka līguma nebūs..."

Saprotot, ka tas nav nopietni, Emma aizgāja no darba un par nostrādātu pusmēnesi "aploksnē" saņēma tikai nepilnus 100 eiro.