Metodes, ko der izmēģināt cīņā ar veģetatīvo distoniju

Cilvēki, kuriem nācies slimot ar veģetatīvo distoniju ļoti labi zin par kādu elli šī slimība var pārvērst visu dzīvi. Tāpat, kā jebkurai saslimšanai – arī veģetatīvajai distonijai ir dažādas smaguma pakāpes. Nopietnākos gadījumos palīdzēt spēs tikai ārsta izrakstīti medikamenti vai ilgstoša psihoterapija. Vislabāk – abu iepriekš minēto metožu kopums.

Ja veģetatīvā distonija par sevi liek atgādināt salīdzinoši reti, kā arī ja lēkmes nav pārlieku spēcīgas, var mēģināt sev palīdzēt pats.

Adatu terapija. Akupunktūra, jeb adatu terapija jau gadsimtiem ilgi palīdzējusi cilvēkiem cīnīties ar visdažādākajām veselības problēmām, tai skaitā nervu saslimšanām. Tik tiešām daudziem tā palīdzējusi uz ilgu laiku atbrīvoties arī no veģetatīvās distonijas. Tiesa gan, Latvijā ir salīdzinoši maz tiešām profesionālu adatu terapeitu, tāpēc pirms terapijas uzsākšanas der nopietni ievākt atsauksmes par šīs jomas speciālistiem. Tāpat jārēķinās, ka terapija var būt salīdzinoši dārga.

Joga. Tas noteikti nav nekas jauns, bet joga tik tiešām var palīdzēt gan samazināt veģetatīvās distonijas simptomus, gan atbrīvoties no tās pavisam. Tiesa gan – lai iegūtu novērtējamus rezultātus jogas nodarbības būs jāapmeklē intensīvi un regulāri.

Liela fiziska slodze. Vieglas veģetatīvās distonijas gadījumā der apsvērt iespēju nopietni palielināt savu fizisko slodzi ( protams, ja to atļauj vispārējais veselības stāvoklis). Īss skrējiens vai pastaiga visdrīzāk neko nemainīs, bet maksimāli intensīvs sports var tiešām palīdzēt. Vislabāk par piemērotajiem sporta veidiem būtu vēlams izrunāties ar profesionālu un attiecīgu izglītību ieguvušu fitnesa speciālistu.

Diena sev. Protams, ne visiem ir šāda iespēja, taču cilvēkiem, kuri slimo ar veģetatīvo distoniju ir nepieciešams regulārs miers. Vismaz reizi divās nedēļās vajadzētu izbrīvēt dienu, kurā netiek darīts pilnīgi nekas, kā arī tiek samazināti kontakti ar apkārtējiem. Tiesa gan, šī metode pilnīgi noteikti neder cilvēkiem, kuriem ir bail palikt vieniem. Smagākos Veģetatīvās distonijas gadījumos diemžēl tā ir visai bieža parādība.

Slimības cēloņa meklēšana. Pārslodze darbā, problēmas ģimenē, psiholoģiskas pagātnes traumas. Visas šīs lietas ļoti nopietni ietekmē cilvēka mentālo veselību. Ja ir zināms, kas rada psiholoģisko diskomfortu – no tā maksimāli jācenšas atbrīvoties. Diemžēl reti kuram cilvēkam šo cēloni izdodas pašam izprast un pašam arī novērst, tāpēc no psihoterapeita apmeklējuma tomēr nevajadzētu mēģināt izvairīties.

Skaties arī video, kuros savu pieredzi ar veģetatīvo distoniju atklāj Nauris Brikmanis.

Noderīgi:

Elīna Maligina 10 gadus cīnijusies ar smagām panikas lēkmēm