Viedi cilvēki mēdz sacīt, ka to mežu, ko izcērtam un izmantojam šodien, mēs patiesībā aizņemamies no nākamajām paaudzēm. Godprātīga un tālredzīga rīcība ir savus parādus atdot, tādēļ ir īpaši svarīgi iziet pilnu mežu apsaimniekošanas ciklu – ne tikai cirst, bet arī stādīt un atjaunot, lai tad, kad izaugs mūsu bērni un mazbērni, arī viņiem būtu iespēja dzīvot zaļā un veselīgā vidē.
Ko darīt, kad mežs izcirsts?
Nereti pēc mežizstrādes veikšanas īpašniekam nav ne jausmas, ko darīt ar izcirtumu, kā to pareizi sakopt, lai mežs atjaunotos, nenodarot postījumu apkārtējai videi un saglabātu estētisku skatu.
Ja pašu spēkiem sakopšana nav iespējama, trūkst laika, tehnikas vai zināšanu, labākais risinājums ir noalgot profesionāli, kuri sakārtos cirsmu atbilstoši likuma prasībām. Dažkārt saprātīgākais variants ir izmantoto cirsmu pārdot uzticamam pircējam, kurš to savestu kārtībā, parūpējoties par meža ilgtspējību.
Ar meža īpašumu pirkšanu un atjaunošanu Kurzemes pusē nodarbojas uzņēmums SIA Mindo, kam cirsmu sakopšanā un meža resursu atjaunošanā ir vairāku gadu pieredze.
Kāpēc ir svarīgi atjaunot cirsmu?
Nesakopta cirsma var radīt nopietnus bojājumus tiem augiem un kokiem, kuri turpina augt izzāģētajā apvidū. No cirsmas jāizved visi zaru pārpalikumi, kas tur palikuši pēc zaļo koku nozāģēšanas. Ja vējš nogāzis lielākus kokus, arī tie no cirsmas ir jāizved, atstājot cirsmu atbilstoši Mežu likumā noteiktajām prasībām. Tas izslēgs meža apdraudējumu ilgtermiņā.
Cirsmas sakārtošana ierobežo arī kaitēkļu izplatību. Tie var savairoties sūnās palikušajos stumbros, kas apdraud tos kokus, kuri turpina augt mežā, bet īpašnieka atbildība ir to nepieļaut.
Cik ilgā laikā pēc meža izciršanas ir jāsakopj cirsma?
Saskaņā ar spēkā esošo Meža likumu īpašniekam mežs ir jāatjauno piecu gadu laikā pēc izcirtuma izveidošanas. Izņēmums ir purvājs, niedrājs, dumbrājs un liekņa, kas jāatjauno ne vēlāk kā 10 gadu laikā pēc izcirtuma izveidošanas.
Valsts Mežu dienests iesaka plānot meža atjaunošanas darbus savlaicīgi – reizē ar mežizstrādes darbu plānošanu, izvērtējot augsnes sagatavošanas nepieciešamību un izvēloties meža atjaunošanas paņēmienu. Nepieciešamības gadījumā laicīgi jāpasūta arī meža stādāmais materiāls vai koku sēklas.
Kā notiek meža atjaunošana?
Meža atjaunošanas pamatuzdevums ir mežsaimniecības prasībām atbilstoša produktīva un kvalitatīva meža izaudzēšana, mežu atjaunojot ar sēju vai stādīšanu vai veicinot dabisko atjaunošanos ar konkrētajiem augšanas apstākļiem atbilstošām koku sugām. Pamatā ir divi meža atjaunošanas veidi – dabiskais un mākslīgais, taču var izstrādāt arī atjaunošanas plānu, kas apvieno abu šo veidu elementus.
Meža dabiskā atjaunošanās norit, ļaujot ataudzei veidoties no saglabāto koku atvašu sēklām. Te gan būtiski pirms izzāģēšanas saprast, kuri koki kalpos par atjaunošanās avotu. Ja netiek veikta pienācīga apsekošana, un atstāti nepareizie koki, tad pastāv risks, ka jaunais mežs izaugs haotisks un neproduktīvs. Dabiskā atjaunošanas metode ir vairāk piemērota lapu koku mežiem.
Mākslīgās meža atjaunošanas gadījumā izcirtumā koki tiek stādīti vai sēti. Meža mākslīgā atjaunošana nepieciešama tajās cirtnēs, kur dabiskā atjaunošanās ar meža tipam piemērotām koku sugām novērtēta kā problemātiska.
Kāds būs ieguvums no meža atjaunošanas?
Galvenais īpašnieka ieguvums, veicot meža atjaunošanu un izvēloties, kurus kokus tur stādīt, ir iespēja izveidot tādu mežu, kādu vēlēsies redzēt nākotnē. Pieņēmums par praktiskajiem latviešiem ir patiess - prakse rāda, ka meža atjaunošana mūsu valstī galvenokārt notiek, stādot saimnieciski izmantojamas koku sugas – bērzu, priedi, egli, apsi un baltalksni. Tomēr pārdomāta meža jaunaudzes veidošana ir ļoti būtiska arī dabas vides estētikas viedokļa.
Ja esat no Kurzemes puses un jums nepieciešams risinājums cirsmas atjaunošanai, droši uzmeklējiet SIA “Mindo”, kas savu darbu paveiks profesionāli un godprātīgi.
Mežu atjaunošana, celms, Image by Mabel Amber from Pixabay