Valdība otrdien atbalstīja Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta apstiprināšanu amatā uz trešo piecu gadu termiņu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) aģentūrai LETA šādu lēmumu skaidroja ar to, ka, "dzīvojot hibrīdkara apstākļos, ir nepieciešama profesionāla un patriotiska dienestu vadība, kas gādā par valsts drošību". Mežviets dienestu vadot profesionāli un pārliecinoši, tādēļ pieņemts lēmums virzīt viņu apstiprināšanai amatā uz trešo termiņu.

Likums paredz, ka VDD priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc attiecīgās nozares ministra ierosinājuma.

Mežviets VDD (tolaik Drošības policijas) priekšnieku kļuva 2014.gada novembrī.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Latvijas specdienetu priekšnieki amatos allaž atrodas samērā ilgu laiku. Mežvieta priekštecis Jānis Reiniks amatā atradās laikā no 1999. līdz 2014.gadam.

Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) priekšnieks Indulis Krēķis amatā atrodas kopš 2003.gada sākuma, turklāt valdība pērn decembrī nolēma uz pieciem gadiem pagarināt viņa atrašanos šajā amatā.

Jānis Kažociņš Satversmes aizsardzības biroju vadīja no 2003. līdz 2013.gadam. Viņa pēctecis Jānis Maizītis amatā atradās no 2013.līdz 2021.gadam. 2018.gadā Saeima viņu apstiprināja uz vēl vienu pilnvaru termiņu, taču viņš mira.

1973.gadā dzimušais Mežviets 2000.gada sākumā strādājis Aizsardzības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Valsts kancelejā.

Viņš studējis Latvijas Universitātē, kur ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē un humanitāro zinātņu maģistra grādu vēsturē.

Ar nacionālās drošības jautājumiem Mežviets bijis saistīts kopš 2002.gada, savukārt dienestu VDD sāka 2005.gadā. Dienesta sākumā Mežviets strādājis ar pretterorisma jautājumiem, sniedzot ieguldījumu Pretterorisma centra un nacionālās pretterorisma sistēmas izveidē un attīstībā.

Drošības policijas ilggadējais priekšnieks Jānis Reiniks 2014.gadā paziņoja, ka personīgu apsvērumu dēļ nolēmis doties izdienas pensijā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) par viņa pēcteci izvēlējās Mežvietu un valdība šo kandidatūru akceptēja.