Latvijas Mikologu biedrības balsojumā 2024.gada sēnes godu iegūst zilzaļā hlorociborija Chlorociboria aeruginascens. Maza, krāšņa un noderīga, Latvijā bieži sastopama, tomēr maz ievērota un maz pētīta. Sēnes iekrāsotu koksni var izmantot daiļamatniecībā, no tās iegūto zilzaļo pigmentu ksilindeīnu var izmantot mūsdienīgajās zaļajās tehnoloģijās, elektronikā.

Daudzi sēņotāji un dabas vērotāji meža maigajos sūnu toņos bieži ir pamanījuši koka sprungulīšus košā, zilgani zaļā krāsā - tā ir Gada sēnes iekrāsota koksne.

Zilzaļā hlorociborija ir askusēne, kas aug uz trupošas lapkoku koksnes. Sēnes sīko kausveida vai lāpstiņveida augļķermeņu izmērs ir līdz 1 cm diametrā, tomēr tie parasti aug grupās un košās krāsas dēļ ir viegli pamanāmi. Augļķermeņi dabā parasti ir novērojami no augusta līdz novembrim, paretam - arī citos mēnešos. Micēlija iekrāsotu zilzaļu koksni dabā var atrast visu gadu.

Sēne nav lietojama uzturā, bet tai ir vairākas pielietojuma iespējas citās jomās. Zilzaļo koksni izmanto amatniecībā, piemēram, intarsijā. Itālijā zaļās koksnes lietošanas vēsture sniedzas līdz pat 15.gadsimtā veidotām intarsijām. Latvijā to savā daiļradē ir izmantojis koktēlnieks Pēteris Graudulis. Zilzaļo hlorociboriju mēģina pielietot arī dzijas un auduma krāsošanā. Šobrīd zinātnieki pēta hlorociborijas zaļā pigmenta ksilindeīna (xylindein) izmantošanas iespējas optoelektronikas jomā, pigmentam ir potenciāls pielietojums kā perspektīvam organiskas izcelsmes pusvadītājam.

Atrodi savu zilzaļo hlorociboriju dabā, meistardarbā vai muzejā un pastāsti par to mums, rakstot uz mikologu.biedriba@inbox.lv, kā arī atzīmē šīs un citu sēņu atrašanas vietas portālā www.dabasdati.lv.

Latvijas Mikologu biedrība ir dibināta 2002.gadā un apvieno gan profesionālus sēņu, ķērpju un gļotsēņu pētniekus, gan amatierzinātnes entuziastus, gan vienkārši kaislīgus sēņotājus - visus vieno vēlme iet dabā un tuvāk iepazīt skaisto un noslēpumaino sēņu pasauli.