Kaspars un Olga Kambalas turpina centsties izrunāt savas problēmas, taču viņu attiecības ir nonākušas strupceļā. Aizkadra, Kaspars pauž vilšanos par to, ka romantiskais vakars, kuru viņš bija iecerējis kā izlīgumu, pārvērtās atkal kārtējā strīdā. Aiz aizslēgtām durvīm Kaspars atklāj Olgai, ka ir noguris no viņas kritikas, apvainojumiem un pazemojumiem.

"Es tev atnesu ziedus, piedomāju pie katras detaļas," saka Kaspars, taču Olga apgalvo, ka viņš varēja rīkoties vēl labāk. Strīda laikā Kambalas apmainās ar savstarpējiem pārmetumiem. Kaspars atgādina Olgai, ka ir centies labot savas kļūdas, taču viņa turpina viņu pazemot.

Savukārt Olga atklāj, ka "viņu mīlestība ir zudusi, un jūtas sāpināta viņa krāpšanas dēļ.

Tu par mani paņirgājies. Tu par mani ņirgājies kā par vīrieti katru dienu. Tu mani apsaukā, tu man novēli nāvi,

saka Kaspars. Olga atbild ar pretjautājumu: "Un tu neņirgājies par mani visas Latvijas priekšā?"

Kaspars pauž vēlmi saglabāt ģimeni, taču Olga uzskata, ka viņu "mīlas stāsts ir beidzies". Viņa atklāj, ka ir pazemojusi sevi, cenšoties saglabāt attiecības, un lūdz piedošanu savai mātei.

"Es četrus gadus skraidīju tev pakaļ, četrus gadus vaktēju tevi pie pritoniem. Cik reizes tu biji iznācis septiņos no rīta un es sēžu mašīnā aukstumā, nosalusi pie viesnīcām un tu tagad saki, ka es kaut kāda netāda esmu? Tu pabraukā tā kā es to darīju. Es tevi mīlēju tā, ka biju pārkāpusi pāri savam lepnumam," dusmīgi saka Olga.

Kambalas turpina apmainīties ar pārmetumiem, nespējot rast kopīgu valodu.

Lasi arī!

Kambalu drāma: Olga vēlas attiecības kā Holivudas zvaigznēm

Kambalu attiecību lūzumpunkts. Vai tiešām pienākušas beigas?