Ja Krievija pret Ukrainu ir izmantojusi starpkontinentālo raķeti bez kodolgalviņas, tas ir brīdinājuma signāls Rietumiem un ASV, ka nākamreiz tā varētu izmantot raķeti ar kodolgalviņu, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš.

Eksperts atzīmēja, ka tā varētu kļūt par kārtējo eskalācijas spirāli. Vērdiņa ieskatā no ASV Republikāņu partijas kandidāta Donalda Trampa uzvaras vēlēšanās un līdz viņa inaugurācijai, būs "pelēkais periods", kad visi var darīt jebko un viņiem par to nekas nebūs, jo situācija ir tāda, ka pašreizējais prezidents Džo Baidens turpina darbu, bet Tramps vēl nav inaugurēts. Viņaprāt, daži spēlētāji šo "pelēko periodu" uzskata par iespēju darīt to, kas bija iekļauts riskantākos plānos, zinot, ka šī nenoteiktība dot tādu iespēju. Taču tiklīdz Tramps stāsies ASV prezidenta amatā, spēles noteikumi mazliet mainīties un "būs jauna realitāte".

Militārais analītiķis atzina, ka pēc Trampa inaugurācijas jautājums par Krievijas un Ukrainas sarunām būs viena no prioritātēm. Patlaban visas puses grib sev iegūt labākās pozīcijas iespējamās sarunās, turklāt starta pozīcijas ir jāiegūst vēl pirms sarunām, jo ir indikācijas, ka tās varētu notikt.

Viņš sacīja, ka, ja Krievija ir izmantojusi starpkontinentālo raķeti, signāls nav domāts Ukrainai, bet gan pārējai pasaulei un īpaši ASV.

Tad, kad runā par kodolieroču izmantošanu pret Ukrainu, visbiežāk ar to saprot mazas taktiskās jaudas kodolieročus.

Vērdiņš skaidroja, ka taktiskie kodolieroči ir stratēģiski, turklāt tos var izšaut ar šāviņu no lielgabala, vai izmest bumbu no lidmašīnas. Militārā analītiķa ieskatā, tie būs neliela apjoma, taču kodolieroči. Šādiem uzbrukumiem Ukrainā nav vajadzīga starpkontinentālā raķete. Viņš sacīja, ka tas ir stratēģiska līmeņa kodolierocis, ar kuru draud sev līdzīgajiem. Šajā gadījumā Krievija var draudēt Rietumiem un kodolvalstīm, kas atrodas pietiekami tālu no Krievijas.

Militārais eksperts arī piebilda, ka šaut ikdienā ar starpkontinentālo raķeti, kurai ir parastais lādiņš, ir pārāk dārgi, jo raķete ir domāta, lai nestu kodolieroci. Vērdiņš skaidroja, ka starpkontinentālā raķete ir radīta, lai šautu pa diviem kontinentiem - no Eirāzijas līdz ASV kontinentam. Raķete ir pārāk dārga un paredzēta tikai retiem gadījumiem.

"Visi baidās, ka Krievija pret Ukrainu izmantos taktisko kodolieroci, kas ir salīdzinoši nelielas jaudas, uz ko Rietumvalstīm būs jāreaģē. Jau patlaban ir zināms, kā tās reaģēs - izmantojot parastos ieročus, taču tos izmantos masīvi. Rietumvalstis neizmantos kodolieročus, taču nav zināms, kāda būs Krievijas atbilde," sacīja militārais analītiķis, piebilstot, ka pastāv bailes, ka šāda eskalācija varētu kļūt nekontrolējama.

Jau ziņots, ka Krievija ceturtdienas rītā uzbrukumā Dņipro pirmo reizi izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti "Rubež", paziņojuši Gaisa spēki. Uz pilsētu izšauta arī hiperskaņas raķete "Kinžal" un septiņas spārnotās raķetes H-101, no kurām Ukrainas Gaisa spēki sešas notriekuši.

"2024. gada 21. novembra rītā no plkst. 5 līdz plkst. 7 Krievijas karaspēks uzbruka Dņipro pilsētai - uzņēmumiem un kritiskajai infrastruktūrai - ar dažāda veida raķetēm," paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

No Krievijas Astrahaņas apgabala tika izšauta starpkontinentālā ballistiskā raķete, no Tambovas apgabala iznīcinātājs MiG-31K izšāva hiperskaņas raķeti "Kinžal", bet no stratēģiskajiem bumbvedējiem Tu-95MS Volgogradas apgabalā tika izšautas septiņas raķetes H-101, teikts Ukrainas Gaisa spēku paziņojumā.

Kā tīmekļa izdevumam "Ukrainska Pravda" pastāstījuši avoti Ukrainas Gaisa spēkos, runa ir par vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti "Rubež", kas spēj nest arī kodolgalviņas. Uzbrukuma rezultātā nodarīti postījumi kādam rūpniecības uzņēmumam, dzīvojamajām mājām un garāžām. Raķešu triecienā cietuši divi cilvēki.

Komentējot ziņas par starpkontinentālās ballistiskās raķetes izšaušanu, Eiropas Savienības (ES) preses sekretārs ārlietu jautājumos Peters Stano sacīja, ka tā būtu nopietna situācijas eskalācija no Krievijas diktatora Vladimira Putina puses.

"Kamēr mēs izvērtējam visus faktus, ir skaidrs, ka šāds uzbrukums būtu vēl viena acīmredzama eskalācija no Putina puses," žurnālistiem sacīja Stano.

Ja tas apstiprināsies, starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmantošana nozīmētu "kvantitatīvas un kvalitatīvas izmaiņas" karā, viņš piebilda.

Starpkontinentālās ballistiskās raķetes var trāpīt mērķiem tūkstošiem kilometru attālumā un spēj nest gan parastos lādiņus, gan kodolgalviņas.

Krievija šonedēļ atjaunināja savu kodolieroču doktrīnu, paredzot iespēju izmantot kodolieročus arī pret valstīm, kas nav kodolvalstis. Stano sacīja, ka Maskava spēlējas ar kodoluzbrukuma ideju. "Vai viņi to patiešām domā nopietni, ir ļoti grūti paredzēt (..). Mēs tikai zinām, ka tas ir bezatbildīgi un rada globālus draudus," sacīja Stano.

Kā pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, visas pazīmes liecina, ka tā bija jauna starpkontinentālā ballistiskā raķete, taču vēl tiek veikta ekspertīze.

"Šodien mūsu trakais kaimiņš kārtējo reizi parādīja, kas viņš patiesībā ir un kā viņš nicina gan cieņu, gan brīvību, gan vispār cilvēku dzīvības. Un kā viņš baidās. Tik ļoti baidās, ka izmanto jaunas raķetes. Un viņš meklē pasaulē jaunus ieročus. Irāna, Ziemeļkoreja. Šodien bija jauna Krievijas raķete. Visas īpašības: ātrums, augstums - starpkontinentālā ballistiskā. Tagad turpinās ekspertīze," pavēstīja Zelenskis.

Pēc Zelenska teikā, ir acīmredzams, ka Putins izmanto Ukrainu kā izmēģinājumu poligonu. "Ir acīmredzams, ka Putins baidās, kad ap viņu notiek tikai normāla dzīve. Kad cilvēkiem vienkārši ir cieņa. Kad valsts vienkārši vēlas būt un tai ir tiesības būt neatkarīgai," sacīja Zelenskis. Viņš piebilda, ka Putins dara visu, lai neļautu Ukrainai izrauties no viņa rokām.