Moldovas izlūkdienests otrdien brīdinājis, ka Krievija plāno plašu hibrīduzbrukumu Moldovai, kas gatavojas referendumam par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un prezidenta vēlēšanām.

Moldovas Izlūkošanas un drošības dienesta (SIS) apkopotie dati liecina, ka Krievija šogad un nākamgad plāno veikt plašus hibrīduzbrukumus Moldovai, mēģinot atjaunot Maskavas ietekmi pār Kišiņevu.

SIS vadītājs Aleksandru Mustaca preses konferencē norādīja, ka Krievija cenšas ietekmēt gaidāmās vēlēšanas un referendumu.

"Ir informācija par mēģinājumu kompromitēt referendumu par integrāciju Eiropā, prezidenta vēlēšanas, nomelnot institūcijas un kandidātus, kas atbalsta Eiropas integrācijas ideju," sacīja izlūkdienesta vadītājs.

Ziņojumā prognozēts, ka daļa no Krievijas stratēģijas būs plaša sociālo tīklu, piemēram, "Telegram" un "TikTok" izmantošana, lai atbalstītu promaskaviski noskaņotus politiķus, radītu sociālpolitiskas un ekonomiskas krīzes, veicinātu protestus pret valdību, kā arī izprovocētu "sociālas sadursmes, lai kurinātu etnisko naidu". Papildus tam Krievija veiks izvērstas dezinformācijas kampaņas.

Galvenā figūra Krievijas jaunajā kampaņā būs Moldovas oligarhs Ilans Šora, kura dibinātā prokrieviskā partija Moldovā ir aizliegta. Oligarham pagājušajā gadā aizmuguriski tika piespriests 15 gadu cietumsods par krāpšanu un naudas atmazgāšanu. "Saskaņā ar datiem Šora galvenais uzdevums 2024.gadā ir kompromitēt (ES) referenduma rezultātus," sacīja SIS vadītājs. "Protesti arī turpmāk tiks izmantoti kā instruments, lai grautu uzticību pašreizējai valdībai," prognozē izlūkdienests.

Moldovai, kas robežojas ar Ukrainu un Rumāniju, 2022.gadā tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss, un Moldovā plānots rīkot valsts mēroga referendumu par pievienošanos 27 valstu blokam. Prezidenta vēlēšanas sekos rudenī.

Separātiskā Moldovas Piedņestras reģiona prokrieviski noskaņotās "amatpersonas" pagājušajā nedēļā pieprasīja Maskavas "aizsardzību", pamatojoties uz rezolūciju, ko pieņēma īpašais visu līmeņu deputātu kongress.

Šauro zemes strēmeli Dņestras kreisajā krastā, kas starptautiski atzīta par Moldovas teritorijas sastāvdaļu, prokrieviskie separātisti kontrolē kopš PSRS sabrukuma. Šajā teritorijā izvietots arī tā dēvēto krievu miera uzturētāju kontingents, kura sastāvā ir 1500 vīru.

Rezolūcijā apgalvots, ka Kišiņeva pret separātistu kontrolēto reģionu izvērsusi "ekonomisko karu" un bloķējusi vitāli nepieciešamo importu, cenšoties šo teritoriju pārvērst par "geto".