Nauris Brikmanis īr īstens dzīves svinētāja piemērs, tomēr viņa pieredzē ir bijuši arī drūmi posmi. Viesojoties “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi”, Brikmanis atklāj savu pieredzi cīņā ar veģetatīvo distoniju, kas vairākkārt apgriezusi dzīvi kājām gaisā. “Labi justies – tas nav pašsaprotami,” teic mūziķis.
“Manuprāt, es esmu tas lielais dzīves svinētājs tā dēļ, ka ir bijuši visādi traki posmi manā dzīvē,” raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei atzīst Brikmanis. Būdams maziņš, viņš piedzīvojis vairākas nopietnas veselības problēmas, savukārt jau apzinātākā vecumā sevi pieteikusi arī veģetatīvā distonija.
Es atceros, ka modos no rīta un man pirmās piecas minūtes bija labi. Un es skatos – ir saule logā, un es esmu tik laimīgs. Es katru dienu gaidīju šīs piecas minūtes.Pēc tam ir atkal lejā un visu laiku liekas, ka tu nomirsi, – viss ķermenis griežas, visur spiež, viss ir slikti. Vienā brīdī jau gribas, lai šīs mokas beidzas, atklāj Brikmanis.
Taujāts par to, kā sevī atradis spēku ar to cīnīties, mūziķis atminas, ka kādā reizē grūtais periods ildzis sešus mēnešus: “Vienu rītu es pamodos un sapratu, ka acīmredzot šis nestrādā. Kas ir šīs piecas minūtes, kurās man ir labi? Kāpēc es jūtos tik labi un pēc tam tik slikti? Un es mēģināju saglabāt šīs piecas minūtes, cik ilgi vien varu. Tad es beidzu arī dzert zāles un kaut kā pamazām pats ar to visu tiku galā. Tad jau pēc kāda gada es varēju būt normāls cilvēks, kas iet arī uz universitāti.”
Ticis galā ar piedzīvoto, līdzīgas epizodes nav atkārtojušās astoņus gadus, līdz Brikmanis atkal nokļuvis, kā viņš raksturo, milzīgā bedrē un caurumā: “Es biju ļoti lielā bedrē arī pēc visiem antidepresantiem. Kad tiku vaļā, es biju tāds nepatīkams, arī ar saviem melnumiem, bez tāda dzīvesprieka. Līdz ar to tad, kad jūtos labi, es baudu dzīvi līdz galam. Es katru dienu mēģinu dzīvot tām piecām minūtēm – kad tu pamosties un redzi sauli. Es tagad esmu izstiepis uz visu dienu, bet ne visas dienas arī šobrīd ir tik saulainas. Tāpēc arī dzīvesprieks man par mazajām lietiņām. Kad tu apzinies, ka labi justies – tas nav pašsaprotami. Ir fantastiski justies labi, kad tev nekas nesāp, tu neģībsti vai viss negriežas – tas ir jāizbauda, absolūti jāizbauda.”
Vairāk skaties: