Nervozitāte, vēdera pūšanās, palielināta apetīte - kā sievietes ķermeni ietekmē progesterons?

Palielināta apetīte, šķidruma aizture ķermenī, vēdera pūšanās, emocionāla trauksme nervozitāte, nogurums, galvassāpes, paaugstināts asinsspiediens – šie ir simptomi, ko ikkatra sieviete var izjust menstruālā cikla otrajā pusē kā premenstruālo sindromu jeb PMS un šajā procesā nozīmīga loma ir progesteronam. Tas ir steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons, kas regulē menstruācijas, sagatavo sievietes organismu grūtniecībai un nodrošina veiksmīgu grūtniecības turpināšanos. Ja progesterona sintēze vai tā pilnvērtīga darbība ir traucēta, sievietei ne tikai var būt pastiprināta asiņošana menstruāciju laikā un PMS, bet arī neauglība, sarežģījumi grūtniecības laikā un pat paaugstināts dzemdes gļotādas vēža attīstīšanās risks. Kādos gadījumos progesterons ir pārāk zems un pārāk augsts, un kā ikkatra no mums šo hormonu var ietekmēt, skaidro Dr. Vija Plūme.

Kā izstrādājas un darbojas progesterons?

Katra cikla otrajā pusē pēc ovulācijas, lai sagatavotu dzemdes gļotādu iespējamai grūtniecībai, olnīcā izveidojas dzeltenais ķermenis, kas izstrādā progesteronu. To mazos daudzumos progesteronu producē arī virsnieres. Tā loma ir padarīt dzemdi neaktīvu - bez lieka tonusa un kontrakcijām, lai tā būtu mīksta un atslābusi, kas ir svarīgi grūtniecības nodrošināšanai. Progesterons palīdz dzemdes iekšējam slānim uzkrāt barības vielas un nodrošina apaugļotās olšūnas piestiprināšanos dzemdes dobumā. Ja apaugļotā olšūna implantējas (piestiprinās) dzemdē, dzeltenais ķermenis veselīgā gadījumā turpina izstrādāt progesteronu.

Grūtniecībai progresējot, dzeltenā ķermeņa funkciju izstrādāt progesteronu pārņem placenta. Pirms dzemdībām progesterona ietekme samazinās, jo dzemdību laikā dzemdei ir jābūt spējīgai spēcīgi sarauties. Ja apaugļošanās nenorit, dzeltenais ķermenis pārstāj ražot progesteronu, progesterona koncentrācija samazinās, estrogēna koncentrācija samazinās, un sākas menstruālā asiņošana.

Paaugstinātas progesterona vērtības novēro sekojošās situācijās:

• grūtniecība;
• ja tiek lietoti īpaši medikamenti;
• ja ir izveidojušās luteīnās cistas;
• iedzimtas virsnieru hiperplāzijas gadījumā;
• ir iestājusies molāra grūtniecība;
• sievietei ir virsnieru un olnīcu audzēji.

Ja progesterona organismā ir par daudz, sievietei var būt menstruālā cikla traucējumi, spēcīgas galvassāpes un noguruma sajūta, biežas garastāvokļa maiņas, pat depresija, alerģisko reakciju paasinājumi, uzpūties vēders, redzes pasliktināšanās, pazemināts asinsspiediens.

Pazeminātas progesterona vērtības novēro sekojošās situācijās:

• sievietei nenotiek ovulācija ( to sauc par anovulāciju);
• PCOS jeb policistisku olnīcu sindroma gadījumā, kas ir bieži sastopams grūtniecības neiestāšanās iemesls;
• ja ir hronisks dzimumorgānu iekaisums;
• ja grūtniecība neprogresē (neaug);
• ja topošajai māmiņai ir horiona/placentas piestipināšanās traucējumi;
• ir iestājusies ārpusdzemdes grūtniecība;
• ja mātes miesās auglim veidojas dzimumdziedzeru attīstības traucējumi.

Ja pietrūkst progesterona, olnīcas estradiolu izdala par daudz. Tas veicina dzemdes iekšējā slāņa endometrija pārlieku augšanu jeb hiperplāziju, kas rada pastiprinātu asiņošanu (var būt ar recekļiem un audu gabaliņiem) no dzimumceļiem menstruāciju laikā vai asiņaini izdalījumi starpmenstruāciju laikā. Pastiprinātā asiņošana no dzimumceļiem var izpausties kā stipra asiņošana vienu vai dažas dienas, arī kā neliela asiņošana 7 un vairāk dienas.

Samazināts progesterona līmenis rada:

• auglības traucējumus (grūtniecība neiestājas vai notiek grūtniecības neiznēsāšana (spontānie aborti vai nenotikuši (missed) aborti));
• sāpīgas mēnešreizes;
• palielinātu asiņošanu menstruāciju laikā;
• paaugstina endometrija (dzemdes gļotādas) vēža attīstības risku.

Hormonu darbību ietekmē gan iedzimtība, gan dzīvesveids:

• Smēķēšana rada lielus riskus reproduktīvajai veselībai, gan mātes, gan augļa veselībai, un tā nav vēlama grūtniecības plānošanas un grūtniecības norises laikā;
• Fiziskās aktivitātes un pietiekams miegs nodrošina ne tikai normālu vielmaiņu, bet arī veicina noturīgumu pret pārlieku stresu. Intensīvs emocionāls stress mazina estrogēnu un progesterona sintēzi, kā arī traucē hormonu receptoru uztveri audos. PMS un citi menstruālā cikla traucējumi var rasties emocionālas un/vai fiziskas pārslodzes, neizgulēšanās, nepietiekamu fizisko aktivitāšu vai nepietiekama, nesabalansēta uztura dēļ.
• Liela nozīme ir uzturam. Uzturs ar pietiekamu olbaltumu un labo taukskābju daudzumu veicina estrogēna un progesterona sintēzi, bet cukurs un citi ātrie ogļhidrāti to mazina.
• Nesamērīgs vai straujš svara zudums var novest pie tā, ka pazūd menstruācijas, jo rodas sievišķo hormonu deficīts.
• Palielināts ķermeņa svars vai ķermeņa aptaukošanās traucē nobriest olšūnai, ievērojami paaugstinās risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu un dažām onkoloģiskām saslimšanām (piemēram, krūts, olnīcu, endometrija vēzi). Palielināts ķermeņa svars vai aptaukošanās bieži ir saistīti ar insulīna rezistenci, kas neļauj olnīcām veselīgi darboties, tādējādi radot menstruālā cikla un auglības traucējumus. Daži zinātnieki insulīna rezistences stāvokli dēvē par 3. tipa cukura diabētu.