Hronisku sāpju ārstēšana ir komplekss process, kurā liela nozīme ir vairāku komponentu apvienošanai, no kuriem svarīgākais ir pacienta līdzestība. Taču nereti hronisku sāpju ārstniecību un arī pacienta līdzestību apgrūtina dažādi mīti. Kādi ir izplatītākie mīti par hroniskām sāpēm un kā tie skaidrojami, stāsta BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Veselības centrs 4 algologs dr. Matīss Mežals un BENU Aptiekas farmaceite Annija Dvēselīte.

Dažādos literatūras avotos statistiska ir ļoti atšķirīga. Visbiežāk tiek minēts, ka aptuveni 20% no visiem cilvēkiem cieš no hroniskām sāpēm, un ir pat pētījumi, kur šis skaitlis tuvojas 50% iedzīvotāju atsevišķās valstīs, stāsta algologs dr. M. Mežals. Tādējādi hroniskas sāpes vēl joprojām ir ļoti plaši izplatītas un to negatīvā ietekme uz indivīdu un sabiedrību kopumā netiek pietiekami novērtēta.

Par hroniskām sāpēm visbiežāk uzskata tās, kas ir ilgākas par trim mēnešiem - sāpēm nav noteikti jābūt nepārtrauktām, piemēram, migrēnas, kas ir katru otro dienu trīs mēnešu laikā, arī uzskatāmas par hroniskām sāpēm. Vienlaikus par hroniskām sāpēm ir uzskatāmas tādas sāpes, kas pastāv ilgāk par ierasto atveseļošanās periodu, piemēram, ja sāpes pēc atsevišķas operācijas vairumam cilvēku pāriet vienas nedēļās laikā, tad gadījumā, kad tās, piemēram, ilgst trīs nedēļas, tās jau varētu uzskatīt par hroniskām sāpēm un uzsākt atbilstošu ārstēšanu.

Ir ļoti būtiski sāpju gadījumā savlaicīgi vērsties pie ārsta, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu to ārstēšanu, noskaidrotu iemeslus un piemeklētu pacientam piemērotāko terapiju, kuras iespējas mūsdienās ir ļoti plašas.

Izplatītākie mīti par hroniskām sāpēm un to ārstēšanu

Mīts: hroniskas sāpes nekad nevar izārstēt. Tas ir viens no izplatītākajiem maldiem, skaidro algologs. Daļai pacientu sāpes ir ārstējamas, pat, ja tās ir bijušas daudzus gadus. Vairumā gadījumu, kad tik tiešām tās nav izārstējamas, sāpes iespējams mazināt un tādējādi uzlabot dzīves kvalitāti. Mūsdienās hronisku sāpju ārstniecības iespējas ir ļoti plašas - pieejami medikamenti, injekcijas un nervu blokādes, rehabilitācija un fizikālā medicīna, ķirurģiska ārstēšana, psihoterapija, komplementārā medicīna un citas. Bieži vien vislabāko efektu sniedz multiprofesionāla ārstēšana, kad komandā strādā ārsti, rehabilitācijas speciālisti, psihologi un citi speciālisti pēc nepieciešamības.

Mīts: hronisku sāpju pacienti nedrīkst sportot. Patiesās rekomendācijas ir pretējas - hronisko sāpju pacientiem ir rekomendējams saglabāt pēc iespējas liekāku fizisko aktivitāti rehabilitācijas speciālistu uzraudzībā, uzsver dr. M. Mežals. Atteikšanās no fiziskām aktivitātēm un to ierobežošana paaugstina hronisku sāpju risku, tādēļ mazkustība rada apburto loku - sāpju dēļ notiek atteikšanās no aktivitātēm, kas savukārt pati par sevi vairo hroniskās sāpes.

Mīts: pie sāpēm vienmēr nepieciešams gultas režīms. Tas būtībā ir viens no kaitīgākajiem faktoriem cilvēka veselībai, saka ārsts, jo veselīgas kustības ir viens no būtiskajiem palīgiem sāpju mazināšanā.

Mīts: sāpes ir normālas novecošanas sastāvdaļa. Tā nebūt nav, jo daudzi cilvēki gados var dzīvot aktīvi un bez sāpēm, ja rūpējas par veselību, veic profilakses pasākumus, piekopj veselīgu dzīvesveidu un veselības problēmu gadījumā savlaicīgi vēršas pie ārsta.

Mīts: pretsāpju medikamenti vienmēr izraisa atkarību. Arī šis pieņēmums nav patiess, turklāt hronisku sāpju gadījumā medikamentu lietošana tiek regulāri saskaņota ar ārstu, skaidro dr. M. Mežals.

Mīts: pretsāpju medikamentus lieto tikai īslaicīgi. Tas ir viens no biežākajiem mītiem par sāpēm, ar ko saskaras aptiekā, stāsta farmaceite A. Dvēselīte. Atkarībā no medikamenta veida ir preparāti, kurus tiešām iesaka nelietot ilgāk par piecām dienām, taču lielākā daļa preparātu tomēr ir jālieto, sākot no divām nedēļām līdz pat sešiem mēnešiem un ilgāk.

Mīts: tikai nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns, deksketoprofēns, diklofenaks) var palīdzēt sāpju gadījumā. Preparātu grupas, kuras var tikt izmantotas īslaicīgu vai ilgstošu, hronisku sāpju ārstēšanā var variēt, sākot no antidepresīviem līdzekļiem līdz pretepilepsijas medikamentiem, skaidro farmaceite. No šīm grupām nav jābaidās. Šo grupu medikamenti ir droši pacientam ilgstošai lietošanai, kā arī nodrošina efektu ilgtermiņā. Ir iespējams ļoti dažādi pielāgot devas, kā arī piemeklēt atbilstošāko lietošanas shēmu. Gan algologi, gan neirologi un arī farmaceiti ir vienisprātis, ka inovatīvākas terapijas metodes jāizmanto pēc iespējas vairāk.

Farmaceite A. Dvēselīte aicina ikvienu domāt par savu ķermeni arī profilaktiski, jau laicīgi sākot vingrot, izmantot adatu paklājiņus vai sākt ikdienā lietot kādu no balsta un kustību aparātu stiprinošiem uztura bagātinātājiem. Atcerieties, ka arī sāpju gadījumā labs miegs, pareizs uzturs un atbilstošas intensitātes sportiskas aktivitātes palīdzēs uzlabot pašsajūtu! Kā arī - ikdienā neaizmirstiet dzert pietiekami daudz ūdens!