Jau kopš Krievija uzsāka karu Ukrainā 2022. gadā, Latvijā tiek runāts par attālināšanos no agresorvalsts, tostarp tās valodas izkaušanu no skolām. Tomēr Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule saskārusies ar visai nepatīkamu situāciju – viņas dēlam vidusskolā obligāti būšot jāapgūst krievu valoda.

“Dēlam rīt nultā stunda. Pirmā jaunajā vidusskolā. Krievu valoda. Bez izvēles mācīties citu vai aizstāt ar apliecību par otras valodas mācīšanos par maksu kursos. Izvēle nebija arī pamatskolā. Kā motivēt?” savā “Twitter” profilā raksta Cipule.

Viņa stāsta, ka jaunajā vidusskolā neļaujot “no nulles” apgūt citu svešvalodu un jāizvēlas tā, kas apgūta pamatskolā.

“Viņam disonē mūsu ģimenes attieksme pret karu ar to, ka jāmācās šī valoda, bez iespējas atteikties. Izvilka atzīmi pamatskolā, jo tā ietekmē vidējo. Vilks jau atkal.

Tikai grūti atbildēt uz pusaudža - kāpēc? ... Parasti varu, te bija brutāls - tāpēc, ka tāpēc,

Skaidro Cipule, atbildot uz citas lietotājas komentāru par to, ka krievu valodas zināšana palīdz saprast arī ukraiņu valodu.

Stāstam tomēr esot laimīgas beigas, jo Cipules dēlam patīkot skolotāja, kas pasniegs krievu valodu. Tomēr paliek aktuāls jautājums – cik ilgi bērniem Latvijā tiks masveidā mācīta krievu valoda? Iespēja ir laba tad, ja ir izvēle.

https://twitter.com/LieneCipule/status/1698752318915617015

Portāls “1188.lv” iepriekš jau ziņojis, ka līdz ar šī gada 1. septembri vispārējās izglītības iestādēs, kurās līdz šim mācības notikušas krievu valodā, sāksies pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai latviski. Šajā gadā latviski sāks mācīties pirmsskolas, 1., 4. un 7. klašu bērni.

2024. gada septembrī pāreja uz mācībām valsts valodā notiks 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīkoja pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.

Likuma grozījumu autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.