No menopauzes nav jābaidās – tā ir jāizprot!

Menopauze mūsdienu ziņu telpā bieži vien tiek atspoguļota kā lielais, ļaunais bieds, no kā visas sievietes baidās. Šajā rakstā kliedējam mītus un iepazīstam menopauzi, tās simptomātiku un ārstēšanas iespējas, kopā Dinsbergas klīnikas ginekoloģi Dr. Dinu Aldiņu.

Menopauze dabisks pārmaiņu process sievietes dzīvē

Menopauze visbiežāk iestājas vecumā no 45 līdz 55 gadiem. Tomēr šis pārmaiņu process ir ļoti individuāls un atkarīgs no iedzimtības, dzīves laikā piedzīvotām saslimšanām, dzīvesveida, uztura un citiem faktoriem. Faktiski menopauze ir olnīcu funkciju izsīkums. Gadiem ejot, olnīcu krājumi pamazām samazinās gan kvantitātē, gan kvalitātē un olnīcas palēnina estrogēna ražošanu, kā rezultātā mēnešreizes kļūst neregulāras un pakāpeniski izzūd. Par menopauzes pilnīgu iestāšanos var runāt, kad menstruācijas nav vismaz 12 mēnešus. Tieši estrogēna līmeņa samazināšanās rada ar menopauzi saistīto nepatīkamo simptomātiku – karstuma viļņus, svīšanu, maksts sausumu, uroģenitālā trakta traucējumus, biežu urināciju, arī urīna nesaturēšanu un tādas pazīmes kā trauksmi, nomāktību, aizkaitinātību, bezmiegu un citus miega traucējumus. “Katrai sievietei šie simptomi izpaužas dažādi. Kādai ir tikai miega traucējumi, citai tikai karstuma viļņi. Bet ir arī sievietes, kurām teju nav nevienas no šīm traucējošām blakusparādībām. Menopauze nav nekas tāds, kas parādās vienas dienas laikā – klikšķ un viss. Tas ir pakāpenisks pārmaiņu process, kas sākas ap 40 gadu vecumu un nav nekāds pasaules gals. Gluži otrādi, to vajadzētu uztvert ļoti pozitīvi – kā pāreju jaunā dzīves kvalitātē, kad vairs nav jādomā par higiēnas preču nepieciešamību, jāsadzīvo ar menstruālo asiņošanu un mēnešreižu diskomfortu. Tā ir iespēja mierīgi saplānot savu atvaļinājumu, izbaudīt dažādas aktivitātes un valkāt kādu apģērbu vēlies, nevadoties pēc menstruālā grafika,” skaidro ginekoloģe.

Menopauzes simptomu mazināšana

Sākt meklēt dažādus līdzekļus simptomu mazināšanai ieteicams vien tad, ja šie simptomi sievietei traucē dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Primāri ārstēšana tiek uzsākta, izmantojot dažādus homeopātiskos preparātus. “Pārsvarā menopauzes simptomu mazināšanai pieejami dažādi augu kombinētie preparāti. Es dodu priekšroku tiem ārstniecības augiem, kuri sastopami mūsu platuma grādos, piemēram, karsuma viļņu mazināšanai var palīdzēt, ķekarainā sudrabsvece un mātere, periodiskas svīšanas gadījumā var noderēt salvijas lapas, miega traucējumu gadījumā lieliski palīdz miegu veicinoši ārstniecības augi, kā melisa, piparmētra, baldriāns, raudene un vilkābeles ekstrakts. Savukārt universāls ārstniecības līdzeklis, kas mazina karstuma viļņus, nomierina un uzlabo miega kvalitāti ir apinis,” norāda Dr. Dina Aldiņa.

Hormonu aizstājterapija

Ja homeopātiskie preparāti nepalīdz, cits iespējamais risinājums ir hormoni, proti, estrogēns. Šis ir galējs risinājums ļoti spēcīgu klimaktērisko simptomu gadījumā un ārstēšana notiek stingrā ārsta kontrolē, jo pastāv arī dažādas kontrindikācijas, kuru gadījumā hormonus nevar lietot. Faktiski ir divas galvenās indikācijas hormonu aizvietošanas terapijai – klimaktēriskais sindroms un paaugstināts osteoporozes risks. Profilaktiski hormonu aizstājterapiju nelieto, tomēr, ja pēc konsultācijas ar ārstu un analīžu rezultātiem tiek lemts, ka šāds risinājums ir nepieciešams, no hormoniem nevajag baidīties. “Tas ir mīts, ka hormoni veicina svara pieaugumu, izraisa vēzi vai arī tie būs jālieto visu mūžu. Ja nozīmēts atbilstošs hormonālais preparāts pareizā devā, ņemot vērā pacientes individuālo veselības stāvokli un dažādus riska faktorus, viss būs kārtībā. Svarīgi zināt, ka pirmajā hormonu lietošanas mēnesī ir nedaudz paaugstināts trombembolijas risks, bet turpinot terapiju jau otrajā mēnesī risks ir tāds pats kā pārējai populācijai. Šī iemesla dēļ “Vienu mēnesi lietošu, vienu ne” pieeja nebūs pareiza izvēle hormonu aizvietojošās terapijas laikā,” uzsver ārste.

Ārstēšana ar lāzerterapiju

Bieži novērtos menopauzes simptoms ir izmaiņas maksts gļotādā, kas apgrūtina sievietes ikdienu un dzimumdzīvi. Ja maksts āda paliek jutīga un trausla, parādās kontaktasiņošana un urinācijas problēmas, iespējamais risinājums ir lāzerterapija, kas novērš un ārstē maksts un vulvas atrofiju un tās radītos blakusefektus. Maksts un ārējo dzimumorgānu lāzerterapija veicina audu atjaunošanos, stimulējot jauna kolagēna un elastīna šķiedru veidošanos, tādējādi uzlabojot asinsriti un mazinot maksts atrofiju, sausumu, diskomfortu un urīna nesaturēšanu. “Dinsbergas klīnikā pieejama lāzerprocedūra urīna nesaturēšanas un maksts atslābuma ārstēšanai ar lāzeriekārtu GyneLase. Šī procedūra ievērojami var atvieglot sievietes dzīves kvalitāti, novēršot menopauzes radīto uroģenitālo simptomātiku un uzlabojot dzimumdzīvi,” no pieredzes stāsta Dr. Aldiņa.

Sievietes veselības kalendārs

Katrai sievietei reizi gadā būtu jāapmeklē ginekologs, lai pārliecinātos par savas reproduktīvās veselības stāvokli. Diemžēl pastāv dažādas saslimšanas, par kuru esamību sieviete ikdienā varētu pat nenojaust. Ja sieviete jūtas labi, speciāli hormonu līmeņa pārbaude nav nepieciešama. Tomēr, ja sieviete piedzīvo pēkšņas izmaiņas ciklā, piemēram, 40 gadu vecumā, tad ieteicams vērsties pie ginekologa, kurš nozīmēs specifiskus izmeklējumus, lai noskaidrotu vai menstruāciju pārtraukšanās nav simptoms kādai nopietnai saslimšanai vai priekšlaicīgai menopauzei. Tāpat der atcerēties, ka kopš 2009. gada Latvijā ir organizēta valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude, krūts un dzemdes kakla vēža skrīningam.