No svētku iedzeršanas līdz alkohola atkarībai – kā nepārkāpt šo trauslo robežu

Jau kopš sengrieķu vīna dieva Dionīsa laikiem Eiropas kultūras telpā attieksme pret alkoholisko dzērienu lietošanu ir bijusi visai iecietīga un pat atbalstoša. Dienvidu zemēs ir senas un tradīcijām bagātas vīna darītavas, latviešiem priecīgajos dzīves notikumos klātesošs allaž bijis alutiņš vecais brālis. Arī mūsdienās reti kuras sabiedriskas vai ģimenes svinības iztiek bez kāda grādīga dzēriena.

Nelaime sākas tad, ja alkohola lietošana kļūst pārmērīga, un no īpaša akcenta svētkos pārtop par ikdienas atkarību. Kā panākt, lai tā nenotiktu? Cilvēkiem bieži šķiet, ka izšķirošā nozīme šeit ir apkārtējai videi, audzināšanai, dzeršanas kultūrai, tradīcijām. Tam visam ir sava loma, taču, kā atzīst medicīnas centra “Lasa Med” pieredzējušie speciālisti, mehānisms, kā cilvēks nonāk līdz nopietnai alkohola atkarībai, ir daudz sarežģītāks. Arī labi audzināti, inteliģenti cilvēki ar augstu sociālo statusu diemžēl nav šī posta pasargāti.

Tās viltīgās svētku glāzītes ..

Ceļš uz pārmērīgu alkohola lietošanu gandrīz vienmēr sākas no tā dēvētās gadījuma jeb epizodiskās iedzeršanas. Alkohols tiek lietots ne biežāk kā reizi mēnesī, tikai ārpus darba laika un tikai konkrēta iemesla dēļ, devas nav lielas un neizraisa jūtamu reibumu. Cilvēks nezaudē kontroli pār izdzertā alkohola daudzumu, savu uzvedību, runu, kustībām, žestiem. Ja arī kādreiz gadās arī iedzert par daudz, tas notiek ļoti reti un pastāvīgas tieksmes pēc alkohola nav.

Taču alkohols ir viltīgs un jau šajā stadijā organismā var pakāpeniski attīsties pieradums. Ar laiku parastās devas vairs neizraisa gaidīto efektu, tāpēc lietotājs sāk tās palielināt. Medicīniskajā terminoloģijā to sauc par tolerances pieaugumu.

Atšķirībā no narkotikām, tieksme pēc alkohola attīstās lēni un nemanāmi, sākumā neizpaužoties kā antisociāla uzvedība. Darba kolēģi vai pat ģimene var gadiem ilgi nenojaust par šo “vājību”, bet tikmēr alkohols turpina lēnām pakļaut un izmainīt cilvēka personību.

Vai man tiešām draud alkoholisms?

Nebūt nav teikts, ka par alkoholiķiem agri vai vēlu kļūs visi vīna vai alus iemalkotāji. Daudzi šajā sociāli pieņemamajā alkohola lietošanas līmenī ir spējīgi bez grūtībām noturēties faktiski visu pieauguša cilvēka mūžu, kamēr citi visai strauji virzīsies pretim alkohola atkarībai, kas jau ir slimības diagnoze. Narkologu ieskatā alkoholisms viennozīmīgi ir saistīts ar ģenētisko predispozīciju. Pētījumos ir noskaidrots, ka līdztekus citiem faktoriem indivīda alkohola atkarības iespējamību spēcīgi ietekmē pārmantotais gēnu kopums.

Teorētiski šo ģenētisko predispozīciju ir iespējams identificēt genoma analīzēs, taču tā ir ļoti dārga uz sarežģīta metode. Daudz vienkāršāks un visiem pieejams risinājums ir – novērot savus alkohola lietošanas paradumus, biežumu un motivāciju, uzvedības izmaiņas un šaubu gadījumā savlaicīgi konsultēties ar narkologu.

Lūk, dažas pazīmes, kas liecina, ka gadījuma iedzeršana jau kļūt par ikdienas ieradumu un veidojas paaugstināts risks nonākt alkohola atkarības nākamajā stadijā:

• Jūs lietojat alkoholu divas reizes nedēļā vai biežāk, un tam nevajag īpašu iemeslu.
• Mainās jūsu draugu un paziņu loks – arvien pievilcīgākas jums šķiet kompānijas, kurās iedzeršana ir norma, un otrādi – garlaiko un kaitina pasākumi, kur alkohols nav pieejams, ar laiku jūs atsakāties uz tādiem doties.
• Jūs kļūstat arvien neizvēlīgāks alkoholisko dzērienu kvalitātes un situācijas piemērotības ziņā, par svarīgāku apsvērumu kļūst dzēriena daudzums un stiprums.
• Jūs sākat dzert arī vienatnē, smagākos gadījumos arī – melot tuviniekiem par izdzerto daudzumu un slēpt pudeles.
• Mainās jūsu raksturs un personība - parādās viegla aizkaitināmība un straujas garastāvokļa maiņas, toties glāze grādīgā sniedz gandrīz momentānu uzlabojumu.
• Pēc alkohola lietošanas jūs sajūtat nepatīkamas izmaiņas organismā jeb paģiru sindromu.

Atcerieties – robeža starp relatīvi nekaitīgu “svētku iedzeršanu” un progresējošu alkoholismu mēdz būt ļoti šaura un grūti pamanāma. Bet, jo ātrāk jūs sāksit par šiem jautājumiem aizdomāties un pamainīt riskantos ikdienas ieradumus, jo vieglāk būs atrast atpakaļceļu uz veselīgu un pilnvērtīgu dzīves veidu. Konsultācija pie narkologa nav apkaunojums vai neglābjama pagrimuma pazīme, bet tieši otrādi – atbildība un rūpes par sevi un saviem tuvākajiem.