Osteopātija pret muguras sāpēm – cēloņu un risinājumu meklēšana

Muguras sāpes, stājas defekti, hroniska diskomforta sajūta ir bieži izplatītas sūdzības, ar kurām cilvēki vēršas pie mediķiem. Taču, pirms ķerties pie ķirurga skalpeļa vai recepšu medikamentiem, jums, iespējams, noderētu ārsta-osteopāta palīdzība. Par to, kas ir osteopātija un ar kādām metodēm tā ārstē, savās zināšanās dalās osteopāts Dr. D. O. Andris Zemītis – viens no vadošajiem osteopātijas speciālistiem Latvijā ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi.

Kā strādā osteopāti ?

Osteopātija ir dziedināšanas skola, kuras pamatā ir uzskats, ka ķermenis ir dzīvs organisms, kura funkcionēšanu nodrošina trīs vienlīdz svarīgas un savstarpēji saistītas sistēmas – ķermenis jeb struktūra, kustība un dvēsele jeb cilvēka psihoemocionālais stāvoklis. Ja tiek traucēta kāda no sistēmas daļām, tas kā pa ķēdīti ietekmēs arī pārējās, turklāt – veidos, kādi cilvēkam nu nekādi neienāktu prātā.

Par osteopātu var kļūt ārsts, kuram jau ir kāda pamata specialitāte. Osteopātijā neizmanto medikamentus, pamatā tas ir darbs ar rokām. Osteopāts ar pareizu roku kustību palīdzību mēģina labot saviltās, iestrēgušās ķermeņa struktūras, lai uzlabotu to kustīgumu un atjaunotu normālu organisma biomehānisko kustību.

Arī diagnostika osteopātijā notiek pamatā ar acīm un rokām. Jau no tā, kā cilvēks kustas, kā ienāk pa kabineta durvīm, pieredzējis osteopāts izdarīs secinājumus par pacienta ķermeni, tā cēloņsakarībām un iespējamām sūdzībām. Rentgena uzņēmumi, analīžu rezultāti būs tikai kā papildus informācijas avoti diagnozes noteikšanā.

Ļoti bieži atklājas, ka pamata sūdzība, ar kuru cilvēks ierodas, ir tikai “aisberga redzamā daļa”. Īstais veselības traucējumu cēlonis var slēpties pavisam citur. Piemēram, var izrādīties, ka par iemeslu stājas traucējumiem un sekojoši – muguras sāpēm ir redzes problēmas, kas cilvēku neapzināti “velk” uz priekšu vai atpakaļ. Tāpat līdzīgi traucējumi mēdz attīstīties pēc vēdera dobuma operācijām.

Rētaudu slimība kā iespējamais muguras sāpju cēlonis

Visbiežāk cilvēki pie osteopāta vēršas, kad sāp mugura vai galva, migrēnas gadījumos. Šīm sāpēm it kā nav acīm redzama iemesla – nav bijušas traumas, lūzumi. Taču, apskatot vēdera dobumu, osteopāts secina, ka tur ir ļoti daudz dažādu pēcoperācijas rētaudu. Piemēram, pacientam veikta klasiska aklās zarnas operācija. Tā atrodas apmēram 10 cm dziļumā no vēdera priekšējās sienas, tas ir – gandrīz pie paša mugurkaula. Pēc gadiem pieciem ārējā rēta ir skaisti sadzijusi, taču arī iekšienē ir tādi paši rētaudi. Cilvēks it kā ir vesels, bet iekšpusē neredzami attīstās rētaudu slimība.

Osteopāts šos rētaudus neizgriež, bet, izmantojot specifiskas manuālās iedarbības tehnikas, padara tos daudz mīkstākus un elastīgākus, lai pacienta organisms varētu pielāgoties jaunajai situācijai. Tie ir ļoti specifiski roku pieskārieni – uzspiedieni, masāžas elementi. Osteopāts izmanto principu, ka aizskarot jebkuru cilvēka audu, mainās tā biofizikālais stāvoklis, un sekojoši – notiek pozitīvas izmaiņas visā ķermeņa sistēmā.

Šādi osteopāts var palīdzēt arī cilvēkiem, kuri savā ķermenī pamanījuši kādas neatbilstības vai sajūt diskomfortu – šķība stāja, novirzīts iegurnis, sajūta, ka viena kāja ir garāka, nekā otra.

Pats svarīgākais – ārsta un pacienta sadarbība

Osteopātija nebūt nepieturas pie uzskata, ka ir vienīgā panaceja visiem dzīves gadījumiem, un nenoliedz ķirurģiskās vai medikamentozās ārstēšanas nozīmi.

Kad cilvēks ierodas ar sūdzībām par muguras vai kādām citām sāpēm, problēmas cēloņus meklē un turpmāko ārstēšanas taktiku izstrādā ārsts kopīgi ar pacientu. Ir situācijas, kad nešaubīgi nepieciešama operācija, un tad osteopāts arī cilvēku turp nosūta. Bet ir arī situācijas, kad iespējami varianti – pacients var izvēlēties veikt operāciju uzreiz, vai arī mēģināt trīs, četrus seansus pastrādāt ar osteopātu, un skatīties, varbūt bez tās var iztikt.

Arī tad, ja tiek veikta muguras operācija, ar to nekas vēl nebeidzas. Lai saglabātu ārstēšanas rezultātu un savas dzīves kvalitāti, būs nepieciešama viņa paša līdzdalība visu atlikušo mūžu. Būs jādarbojas katram pēc individuāli viņam sastādīta plāna – tur var būt medikamentu lietošana, osteopātija, fizioterapeita ieteikti vingrojumi, un citas lietas. Visi ārstniecības elementi iedarbojas kopīgā sintēzē, viens otru papildinot.

Noslēgumā Dr. Zemītis atgādina – dzīvības pamatā ir kustība. Tas nenozīmē, ka cilvēka atveseļošanās vai veselības uzturēšanas periodā obligāti būtu jāsasniedz sportiski rekordi. Kustības ir visur – arī regulāra vienkāršu vingrojumu izpilde, pastaigas ar suni dos savu artavu. Pretējā gadījumā, ja cilvēks turpinās mazkustīgu dzīves veidu, ārstēšanas rezultāts nebūs noturīgs, viņš drīz vien būs atpakaļ ārsta kabinetā ar tām pašām sūdzībām.