Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Ukrainai prasīs vairākus gadus, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda kādreizējais aizsardzības ministrs un Ziemeļeiropas politikas centra priekšsēdētājs Artis Pabriks (LA).

Taujāts, vai Ukraina varētu pievienoties blokam, kamēr notiek karš, Ziemeļeiropas politikas centra priekšsēdētājs uzsvēra, ka pagaidām šis jautājums vēl nav pārāk aktuāls, jo iestāšanās process norit vairākus gadus. Var cerēt, ka tad, kad Ukraina būs gatava iestāties ES, karš būs beidzies.

"Pagaidām ir pāragri spekulēt, vai līdz pašam iestāšanās mirklim Ukrainas teritoriālie strīdi ar Krieviju būs noslēgušies, vai nebūs. Mums ir jāpieliek visas pūles, lai karš beigtos ar Ukrainas uzvaru," sacīja Pabriks.

Runājot par to, vai pēc Eiropadomes lēmuma uzsākt iestāšanās sarunas Kremlis varētu intensificēt uzbrukumus Ukrainai, ņemot vērā tās vēlmi paturēt kaimiņvalstis savā ietekmes sfērā, kādreizējais aizsardzības ministrs akcentēja, ka notikumi ES un ASV ar palīdzības kavēšanos, Ungārijas "bandītiskā" uzvedība rada papildu optimismu Kremlī karu turpināt.

"Krievija ir uzlikusi savu ekonomiku uz kara sliedēm. Patlaban uzbrukumu intensitāte ir pietiekami liela. Nedomāju, ka Krievija var atļauties kaut ko daudz vairāk. Tomēr ir jārēķinās, ka Krievija palielinās savu spiedienu visur, kur vien tai ir ietekme Rietumos - gan starp valstu vadītājiem, gan partijām un saviem lobijiem. Tāpat Krievija mēģinās palīdzēt uzturēt spriedzi Tuvajos Austrumos, kur Izraēla cīnās ar "Hamās" teroristiem. Krievija izmantos jebkuras iespējas un ieroci, lai vājinātu Rietumus. Diemžēl Rietumi tam dod zināmu pamatu un iespējas Krievijai," teica Ziemeļeiropas politikas centra priekšsēdētājs.

Taujāts, vai ES dalībvalstis pēc Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna centiem bloķēt sarunu sākšanu ar Ukrainu un finansiāla atbalsta sniegšanu varētu sākt uzdot jautājumus, ko Ungārija dara blokā, Pabriks norādīja, ka ES mērs ir pilns. Pamatā ES lēmumu pieņemšanu panāk ar kompromisiem, piekāpjoties vienam vai otram valstu vai valdību vadītājam. Tas izdevās arī ceturtdien, 14.decembra naktī, kad Orbāns pameta sanāksmes telpas un ļāva pārējo 26 dalībvalstu līderiem nolemt par labu iestāšanās sarunu sākšanai ar Ukrainu un Moldovu.

Ziemeļeiropas politikas centra priekšsēdētāja ieskatā, ar to šī spēle nav beigusies. Viņš pieļāva, ka Ungārija turpinās sabotēt un graut ES atbalstu Ukrainai. Piekopjot kompromisu politiku pret Ungāriju, nevarēs panākt vajadzīgo drošības situāciju Eiropā, pauda kādreizējais aizsardzības ministrs.

Pabrika ieskatā, ES vajadzētu saņemties un parādīt sevi mazliet no spēka pozīcijām, iedarbinot ES līguma 7.pantu un uz laiku iesaldējot Ungārijas balsstiesības. Kādreizējais aizsardzības ministrs uzsvēra, ka ES ar Orbāna attieksmi un politiku sastopas jau gadiem ilgi un situācija paliek arvien sliktāka. Tas liek domāt, ka kompromisu iespējas ar Orbānu ir izsmeltas.

Runājot par nepieciešamajām reformām Ukrainā, tostarp par korupcijas apkarošanu un oligarhu ietekmes ierobežošanu, Ziemeļeiropas politikas centra priekšsēdētājs atzīmēja, ka neviena valsts nav perfekta, turklāt karš nepalīdz doties uz priekšu ar reformām. Pēc Pabrika paustā, ir jāizdara maksimāli iespējamais, lai Ukraina varētu karā uzvarēt un to pabeigt, paralēli strādājot pie reformām.

"ES dalībvalstīm ir jāpalīdz Ukrainai. Domāju, ka tiklīdz beigsies karš, reformas noritēs daudz straujāk. Šeit ir jāizmanto pieeja "solīti pa solītim" - vispirms ir maksimāli jāpalīdz Ukrainai uzvarēt karu, ko diemžēl mēs nedarām un nevaram izdarīt dažādu iemeslu dēļ, tad savukārt ir jāpalīdz ar reformu īstenošanu. Ukrainai nav jāpārmet, kas līdz šim ir izdarīts, vai nav izdarīts, jo, kamēr notiek karš, reformas ir grūtāk īstenot. Tāpēc, visupirms, ir jāpanāk Ukrainas uzvara," pauda kādreizējais aizsardzības ministrs.

ES dalībvalstu līderi samitā Briselē vienojās sākt iestāšanās sarunas ne tikai ar Ukrainu, bet arī ar Moldovu. Līdz ar to aktualizējas jautājums par Piedņestru, kas 460 kilometru garumā stiepjas gar Ukrainas un Moldovas robežu. Piedņestra pasludināja neatkarību 1991.gada augustā vēl pirms PSRS sabrukuma, bet 1992.gadā sekoja neilgs bruņots konflikts starp pašpasludināto republiku un centrālo Moldovas valdību.

Pabriks akcentēja, ka Piedņestrā atrodas Krievijas karaspēks. Patlaban ES ir jāvirzās uz priekšu ar visām reformām tajā teritorijas daļā, kuru kontrolē leģitīmā Moldovas valdība, un jācer, ka tad, kad beigsies Ukrainas un Krievijas karš, varēs kaut kādā formā atrisināt arī Piedņestras jautājumu.

Ziemeļeiropas politikas centra priekšsēdētājs uzsvēra, ka Piedņestru nevar atstāt kā "pelēko zonu", kur netraucēti var darboties gan Krievijas bruņotie spēki, gan dažāda veida kriminālās struktūras. Tas apdraud reģionālo drošību. Pēc Pabrika paustā, brīdī, kad Ukraina un Moldova kļūs par pilntiesībām ES dalībvalstīm, Piedņestrai nebūs citu iespēju, kā vien pielāgoties. Viņš norādīja, ka Krievijas un Ukrainas miera sarunās būtu jāietver arī jautājums par Krievijas karaspēka aiziešanu no Piedņestras.

Taujāts, vai Ukrainas un Moldovas aicināšana uz ES paplašināšanās sarunām varētu paātrināt, piemēram, Gruzijas un Armēnijas tiekšanos ES virzienā, Pabriks akcentēja, ka ES līderi ir nolēmuši piešķirt Gruzijai oficiālās kandidātvalsts statusu. Viņa ieskatā, lielāks spiediens būs no Balkāniem, jo, piemēram, Austrija iestājas par sarunu sākšanu ar Bosniju. Pēc Pabrika paustā, sākt sarunas ar Bosniju patlaban nav iespējams, jo tā neatrodas tādā situācijā, lai to varētu izdarīt. Viņš uzsvēra, ka Balkāni ir viena no tām vietām, kur var gaidīt arī iespējamas provokācijas no Krievijas puses, jo Balkāni vienmēr ir bijuši klasisks Krievijas ietekmes objekts.