Foto: Esther Ann, Unsplash.com
Parkinsona slimība ir viena no izplatītākajām neiroloģiskajām slimībām, kas būtiski ietekmē cilvēka ikdienas dzīvi un kustību spēju. Neskatoties uz to, ka Parkinsona slimība vēl nav pilnībā izārstējama, mūsdienu medicīna piedāvā dažādas iespējas, kas palīdz saglabāt dzīves kvalitāti un mazināt slimības simptomus. Šajā rakstā aplūkosim, ko šī diagnoze nozīmē, kādi ir tās simptomi, un kā ar to iespējams cīnīties, lai pēc iespējas ilgāk dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi!
Kas ir Parkinsona slimība?
Parkinsona slimība ir lēni noritoša centrālās nervu sistēmas slimība ar dopamīnu ražojošo un citu neironu pakāpenisku bojāeju, taču slimības izpausmes vērojamas visā ķermenī. Slimība visbiežāk sākas 55-65 gadu vecumā, taču retos gadījumos tā var būt sastopama arī agrīnā vecumā (pirms 45 gadu vecuma). Ar to sastopas apmēram 1% iedzīvotāju pēc 60 gadu vecuma.
Vai Parkinsona slimība ir izārstējama?
Nē, diemžēl Parkinsona slimība nav izārstējama, bet, saņemot atbilstošu ārstēšanu, pacienti ilgstoši spēj saglabāt labu, vēlāk – apmierinošu dzīves kvalitāti. Taču slimība nepielūdzami progresē un vēlākos gados rada pieaugošu invaliditāti un aprūpes nepieciešamību. Parkinsona slimības gadījumā pacienta dzīves ilgums ir aptuveni 20 gadi, reizēm nedaudz vairāk.
Kādi ir Parkinsona slimības simptomi, un kāds ārsts šo slimību diagnosticē?
Parkinsona slimību diagnosticē un ārstē neirologs. Tās klasiskie simptomi ir kustību lēnums un stīvums, parasti asimetrisks, vienā ķermeņa pusē (vēlāk – abās), kā arī samazināta kustību amplitūda, stājas un gaitas traucējumi ar īsākiem, šļūcošiem soļiem, piesalstošu gaitu, samazinātu roku vēzēšanu ejot.
Tipiskas ir rokraksta izmaiņas (mazāki burti), kas var noritēt ar vai bez roku trīces. Vēlākos gados pievienojas līdzsvara traucējumi – nestabilitāte un kritieni. Bez šiem kustību (motoriem) simptomiem ir arī citi, ne-motorie simptomi: depresija, apātija, ožas traucējumi, aizcietējumi, vēlāk atmiņas grūtības, kritikas traucējumi, un citi.
Kā sadzīvot ar Parkinsona slimību?
Parkinsona slimības gadījumā ļoti būtiski ir lietot medikamentus, kurus izrakstījis neirologs, kā arī sekot citām ārsta rekomendācijām, no kurām visbūtiskākā ir ārstnieciskā vingrošana. Tā kā Parkinsona slimībai ir piecas stadijas, sadarbība ar fizioterapeitu ir jāsāk jau no pirmās stadijas un jāturpina, cik ilgi vien tas iespējams.
Kustību prieks un iespējas kustēties ir jāizmanto ik dienu, jo slimība tās lēnām mazinās, apgrūtinās un apstādinās. Ir būtiski trenēt muskuļu spēku, uzlabot kustību apjomu, apgūt specifiskas palīdzošas kustību stratēģijas, trenēt līdzsvaru. Aktīva pacienta līdzdalība un uz pierādījumiem balstītas ārstēšanas un rehabilitācijas tehnikas spēj mainīt slimības radīto apgrūtinājumu. Fizioterapeits var palīdzēt iemācīties, kā pārvarēt mirkli, kad notiek gaitas sasalšana. Gaitas sasalšana var ilgt tikai dažas sekundes vai ilgāk, un tā var būt ļoti traucējoša un bīstama, jo palielina krišanas risku. Tā var ietekmēt cilvēka spēju veikt ikdienas uzdevumus, piemēram, staigāt pa ielu vai iet pa kāpnēm. Šai brīdī var mēģināt;
- Mēģini dziedāt melodiju un saskaņot savu kustību atsākšanu ar mūzikas ritmu.
- Saskaiti "1-2-3-sākam" un pēc tam sper soli uz priekšu.
- Soļo uz vietas dažas reizes un pēc tam sper soli uz priekšu
- Pamēģini citu kustību – pacel roku, pieskaries galvai, norādi, pēc tam atsāc kustību.
Lai arī 2024. gadā Latvijas kustību slimību biedrība ir organizējusi vairākus pacientu un ārstu izglītojošus pasākumus par Parkinsona slimību, kā arī runājusi un rakstījusi par to medijos, vissvarīgākais ir pacientu rīcība – palīdzēt sev, sekojot tam, ko ārsti-neirologi un fizioterapeiti pacientiem iesaka.
Ārstniecības iestāde “Arho Medicīnas Serviss”– vieta, kur Parkinsona slimības pacienti saņem profesionālu palīdzību
Brīdis, kurā cilvēkam tiek konstatēta Parkinsona slimība, pavisam noteikti nav viegls, taču šajā momentā ir ļoti svarīgi atrast uzticamu palīdzību. To piedāvā “Arho Medicīnas Serviss”. Šeit ar cilvēkiem, kurus skārusi Parkinsona slimība, darbojas profesionāli fizioterapeiti, kā arī neiroloģe ar specializāciju kustību traucējumu slimībās, algoloģe dr. med. Ligita Smeltere.
Ja arī jums vai jūsu tuviniekam šie pakalpojumi ir aktuāli, zvaniet uz telefona numuru +371 67 186 055, 22025797 (filiāle Bruņinieku ielā 28-7, Rīgā) vai +371 66 047 155, 26410810 (filiāle Blaumaņa ielā 11/13-14, Rīgā), vai arī piesakieties vizītei Arho Medicīnas Serviss mājas lapā.
Foto: Esther Ann, Unsplash.com