Bērna pazušana ir notikums, kas satricina ne tikai ģimeni, bet arī sabiedrību kopumā. Vecākiem šī ir neiedomājama katastrofa, kas atņem mieru un pārņem ar bezspēcības sajūtu. Katra minūte, kas paiet bērna prombūtnes laikā, šķiet kā mūžība, un bailes par viņa likteni kļūst arvien lielākas.

Kā akcentē psihoterapeite Aina Poiša – vecāku viena no lielākajām vēlmēm ir bērnu drošība, tāpēc bērna pazušana ikvienā raisa vēl neiedomājamas sajūtas. Īpašas emocijas var rasties, ja pusaudzis vienkārši nolēmis doties savās gaitās, par to pat nepaziņojot vecākiem.

Ja pusaudzis vienkārši kur aizklīdis bez ziņošanas par to vecākiem, tas ir vienkārši nežēlīgi no viņu puses!

Aina Poiša labprāt dalās savos novērojumos, kā rīkoties, lai klaiņošana nenotiktu.

Vairāk zini par savu bērnu

"Zini par savu bērnu vairāk – nekā paredz minimālā programma!" – šādu aicinājumu pauž psihoterapeite. Tas nozīmē, ka vecākiem ir jāpastāv uz savām pozīcijām un jāzina, kas ir bērna draugi un vietas, kur viņš uzturas visbiežāk. Šādā veidā, bērnam pazūdot, vismaz būs kāds salmiņš pie kā pieķerties, lai sāktu meklējumus.

Strīdies, bet nezaudē saikni

Aina Poiša aicina ģimenes censties nemaz nenonākt līdz tādiem konfliktiem, kad jaunietis aiziet no mājas un pazūd.

"Strīdieties, bet atgriezieties pie ģimeniskās saites" – aicina Aina.

Pat, ja ir gadījies nonākt viedokļu sadursmē, bērnam ir jāsaprot, ka tieši ģimene un vecāki ir tā viņa drošā vieta.

Rēķināšanās vienam ar otru

Psihoterapeite neslēpj – mūsdienās ikviens kļūst arvien individuālāks, līdz ar to, rēķināšanās ar otru cilvēku mazinās. Bērniem jau no mazotnes ir jāmāca rēķināties ar otru cilvēku. Aina Poiša iesaka to sākt darīt jau no aptuveni 3 gadu vecuma, kad bērnam jau ir jāsāk apzināties, ka viņš nav vienīgais šajā pasaulē – viņam apkārt ir arī citi cilvēki ar savām domām, emocijām un jūtām.

Iemācot šo vērtību, pusaudzis, piedzīvojot kādas hormonu vētras un mēģinot pretoties jebkādai pastāvošai iekārtai, vismaz zinās, ka vecāki ar viņu rēķinās un tāpēc klaiņošanas vai pazušanas risks būs mazāks.

Ikvienam ir jāiemāca, ka mēs nevaram sagaidīt, ka mūs mīlēs visa pasaule – mums ir jākopj attiecības ar saviem tuvākajiem, jo tieši viņi ir mūsu aizmugure.

Kā liecina Valsts policijas statistika – 2024. gada 1. pusgadā kā bezvēsts pazudušas meklēšanā tika izsludinātas 858 (+ 41) personas, no tām 346 (-32) nepilngadīgas un 515 (+ 15) pilngadīgas personas. No meklēšanā izsludinātajām bezvēsts pazudušajām personām tika atrastas 746 (+ 15) personas, no tām 322 (- 40) nepilngadīgas un 427 (+ 57) pilngadīgas personas. No pārskata periodā meklēšanā izsludinātajām bezvēsts pazudušajām personām joprojām meklēšanā atrodas 112 (+ 26), t.sk. 24 nepilngadīgas (- 1) un 88 (+ 27) pilngadīgas personas.

*iekavās minētais ir salīdzinājumā ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu.

Policija vēlas lauzt mītu, kurš ik pa laikam vēl dzirdams, proti, ja konstatējat, ka jūsu tuvinieks ir pazudis bez pēdām, nav sasniedzams, nav jāgaida noteikts stundu skaits, lai sazinātos ar policiju. Dodieties uz tuvāko policijas iecirkni ar tuvinieka fotogrāfiju, pazīmēm, apģērbu, ja ir zināms, kas bija mugurā un informējiet par bezvēsts prombūtni. Savukārt, runājot tieši par bērnu pazušanu, ir svarīgi, lai bērna fotogrāfija būtu pēc iespējas jaunāka – nevis 2 gadus veca.

Jā bērns pazudis ceļojuma laikā, likumsargi aicina vērsties konkrētās valsts policijā, tāpat var ziņot arī Valsts policijai, jo valstu starpā notiek starptautiska sadarbība. VP izrādīs interesi par otras valsts meklēšanas pasākumiem un gaitu.

Šai tēmai pastiprinātu uzmanību pievērsis arī raidījums "Burku studijā" – 19. septembra epizodē ģimenes dalīsies pieredzē, kas saistīta ar bērnu pazušanu. Īpašā viedoklī dalīsies vairāki ar šo tēmu saistīti speciālisti. Raidījumu skaties 19. septembrī kanālā 360 – plkst. 20.05, pēc tam meklē to portālā 1188play!