Aizvadītajos raidījumos kopā ar raidījuma vadītāju Māri Olti esam kopīgi mēģinājuši izvēlēties videi draudzīgu vietējo pārtiku. Šodien paskatīsimies spogulī un sakopsim paši sevi! Ķermeņa kopšanas līdzekļi paši no plauktiem “brēc” – kas ir un kā nav to sastāvā.
Pie šiem plauktiem rodas sajūta, ka šampūns ne tikai padarīs matus tīrus, bet atrisinās visas jūsu problēmas, un papildus vēl nodrošinās mieru visā pasaulē. Vai jāķer tie iepakojumi, kas sola laimīgu dzīvi bez sliktām sastāvdaļām, vai var ņemt vienkāršāko un lētāko? Produkti veikalu plauktos sola izbeigt klimata pārmaiņas, novērst jebkādu vides piesārņojumu. Urrā! Eksperimentā kopā ar TV personībām Elīnu Gluzunovu un Ramonu Salmiņu noskaidrosim, pēc kādām pazīmēm un apzīmējumiem izvēlēties ziepes, šampūnu un citus ķermeņa kopšanas līdzekļus!
Pelēcīgs vai brūngans kartona iepakojums, zaļas lapiņas, dzīvnieciņi un pāris uzraksti par vidi un nekaitīgumu. Vai tas nozīmē, ka produkta ražošana tiešām atstājusi mazāku iespaidu uz vidi?
Kas skaitās?
Uz ķermeņa kopšanas līdzekļiem jāmeklē pamatojums katrai lielībai. Patērētājam visvienkāršāk ir meklēt zināmu sertifikātu logo – Ziemeļu gulbi, EU Ecolabel, kas ir labi zināmi arī sadzīves ķīmijas sektorā.
Videi draudzīgākos kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļus rotā ECOCERT sertifikāts.
Tas norāda, ka vismaz 95% no produkta sastāvdļām ir bioloģiski audzētas. Tātad – bez pesticīdiem, bez sintētiskajiem minerāmēsliem, un īpaši rūpīgi jāpieiet arī iepakojuma izvēle un nemitīgi jārosina iepakojumu ražotājus izvēlēties racionālākus iepakojuma variantus.
Uzmanību! “95% dabīgas sastāvdaļas” nav tas pats, kas “95% bioloģiskas sastāvdaļas”. Dabīgas sastāvdaļas – tās ir sastāvdaļas, kas nav sintētiski radītas. Bet nav teikts, ka dabīga sastāvdaļa radīta videi draudzīgā veidā. Tā var būt palmu eļļa, kuras plantācijām izcirsti vai nodedzināti tropiskie meži. Tās var būt vīnogas, kuru audzēšanai izmantoti pesticīdi. Bioloģiskās sastāvdaļas būtu tās, kas audzētas tā, lai katra no tām varētu iegūt bioloģisko sertifikātu.
Sieviešu higiēnas preces
Arī tad, ja uz iepakojuma solīts, ka paketēs vai tamponos ir augu izcelsmes sastāvdaļās, tajās visticamāk būs arī plastmasa. Par to liecina šī zīme, ko mūsdienās redzam uz visiem plastmasu saturošiem produktiem. Tās klātbūtne garantē, ka šie produkti nesadalīsies ļoti, ļoti ilgi.
Šobrīd tirgū jau ir pieejama gana plaša menstruālo piltuvju un mēnešreižu biksīšu izvēle. Tie ir daudzkārt lietojami produkti, kuru izmantošana ļauj radīt krietni mazāk atkritumu. Tomēr, ja sieviete kādu iemeslu dēļ nevēlas pāriet uz šiem produktiem, ginekoloģe Karlīne Elksne iesaka atteikties no tā saucamajiem ikdienas ieliktnīšiem, jo tie arī no veselības viedokļa nav nekas labs – rada mitru, siltu vidi, kurā vairoties nevēlamajām baktērijām.
Bio konteiners?
Kaut arī bioloģiskās sastāvdaļas, noārdīšanās un kompostējamība tiek solīta uz dažādiem ķermeņa kopšanas līdzekļiem – higiēnas precēm un mitrajām salvetēm – Getliņi EKO, kur notiek bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde biogāzē un kompostā, norāda, ka šiem produktiem nevajadzetu nonākt bioatkritumu plūsmā. Šie nieki nav piemēroti pārstrādes rūpnīcā notiekošajiem procesiem. Arī Rīgas ūdenī norāda, ka, piemēram, mitrajām salvetēm, uz kurām rakstīts, ka tās drīkst noskalot podā, vajadzētu nonākt tikai miskastē. Tā kā uz pašām salvetēm nav rakstīts ražotājs, notekūdeņu attīrīšanas stacijā nav iespējams noteikt, kura zīmola salvetes saķērušās attīrīšanas iekārtās. Bet tas ir viens no biežākājiem piesārņotājiem un traucēkļiem. Iespējams, tās tiešām kaut kad sadalās. Taču, lai tās neaizsprosotu caurules un netraucētu iekārtu darbībai, tām būtu jāsadalās praktiski uzreiz pēc nokļūšanas ūdenī.
Kad izvēlies ķermeņa kopšanas līdzekļus, atceries:
- meklē atzītus sertifikātus, un neskaties uz ražotāja sapņiem;
- ja ražotājs apgalvo, ka produkts ražots atbildīgi, jābūt pieejamai informācijai – kas un kā tieši darīts atbildīgi;
- lietotām higiēnas precēm un mitrajām salvetēm vieta ir sadzīves atkritumu konteinerā;
- dabīgas sastāvdaļas nav tas pats, kas bioloģiskas izcelsmes sastāvdaļas.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Zaļi maldināts?" saturu atbild SIA "Finger Film Production".
Vairāk skaties:
Māris Olte, Ramona Salmiņa un Elīna Gluzunova Foto: 1188play ekrānšāviņš