Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Pēdējos piecos gados bērnu ar invaliditāti skaits pieaudzis par 1123

Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Pēdējo piecu gadu laikā bērnu ar invaliditāti skaits pieaudzis par 1123, liecina Labklājības ministrijas (LM) sabiedriskajai apspriešanai nodotajā rīkojuma projektā apkopotie dati par sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšanu.

Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem šī gada janvārī Latvijā bija 9423 bērni – to vidū 5680 zēni un 3743 meitenes –, kuriem bija noteikta invaliditāte. No tiem 3784 bērniem noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība.

Savukārt pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits šī gada janvārī bija 26 643, kas piecu gadu laikā ir pieaugums par 2520. To vidū pirmās grupas invaliditāte noteikta 5754, savukārt otrās grupas invaliditāte – 18 919 cilvēkiem.

Neskatoties uz ievērojamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzēju skaita pieaugumu, izvērtējot esošo situāciju sociālo pakalpojumu jomā, ministrijā secināts, ka sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība un atbilstība dažādu mērķa grupas personu vajadzībām joprojām ir nepietiekama.

LM uzsver, ka, ņemot vērā bērnu ar invaliditāti un pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem skaita pieaugumu, ir būtiski nodrošināt atbalstu, lai sniegtu iespēju uzturēt vai uzlabot personas optimālo fizisko, sensoro, intelektuālo un sociālo funkcionēšanas līmeni.

Kā norāda ministrijā, ierobežotie finanšu resursi ne vienmēr ļauj izmantot izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju kapacitāti pilnā apmērā vai nodrošināt visus mērķa grupu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanai nepieciešamos pakalpojumus, tādēļ ir būtiski nodrošināt papildu finansējuma pieejamību savlaicīgu, mērķa grupu personu vajadzībām atbilstošu pakalpojumu nodrošināšanai.

Lai uzlabotu sociālo pakalpojumu pieejamību, LM plāno rosināt pašvaldības vai sociālo pakalpojumu sniedzējus atlases kārtā pieteikt sociālo pakalpojumu projektus. Pasākuma atbalsta veids ir grants.

Atbalsts plānots sociālās rehabilitācijas un atelpas brīžu pakalpojumu sniegšanai, materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei, pakalpojumu sniedzēju – speciālistu profesionālajai pilnveidei, kā arī komunikācijas un vizuālās identitātes un projektu vadības īstenošanai.

Pagaidām noteikumu projektam iesniegti divi iebildumi. Rīgas pašvaldība iebildumā rosinājusi precizēt un sniegt skaidrojumu, vai plānotajā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāstā būtu iekļauti arī sociālie pakalpojumi personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes institūcijā, kā arī samazināt viena projekta mērķgrupas personu skaitu līdz 5.

Paredzēts, ka maksimālais izmaksu apmērs cilvēkam ar garīgajiem traucējumiem vai bērnam ar funkcionāliem traucējumiem nepārsniedz 8526 eiro, tādu pašu summu attiecinot arī uz vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm vai neformālajiem aprūpētājiem, papildu izmaksas šiem cilvēkiem projektā neieplānojot.

Ar noteikumu projektu plānots, ka līdz 2029. gadam sociālos pakalpojumus būs saņēmuši 1460 cilvēki.

Ministrijā cer, ka pasākums varētu palielināt atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem, palielinot sociālo pakalpojumu klāstu visā Latvijā.

Pasākumam pieejamais kopējais finansējums ir 12 446 350 eiro, tai skaitā Eiropas Sociāla fonda Plus finansējums ir 10 579 397 eiro, savukārt valsts budžeta finansējums – 1 866 953 eiro, un to plānots īstenot līdz 2027. gadam.

Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas