Foto: Unplash
Ar mērķi izpētīt ēnu izglītības jeb privātskolotāju pakalpojumu izplatību Latvijā, vecāku organizācija "Mammām un Tētiem" veikusi pētījumu "Ēnu izglītība Latvijā". Dati pārsteidz: 42,3% pētījumā iesaistīto ģimeņu izmanto vai ir izmantojušas privātskolotāju pakalpojumus. Turklāt 36,1% ir apsvērušas privātskolotāja piesaisti, bet nav to darījušas – galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ," pētījuma datus atklāj pētījuma līdzautors, psihologs Edmunds Vanags.
"Uzklausot ģimeņu grūtības, kas saistās ar bērnu izglītību, mums, vecāku organizācijai, bija pamats domāt, ka pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis ēnu izglītības īpatsvars, ar ēnu izglītību saprotot privātskolotāju pakalpojumu izmantošanu ārpus skolas," pētījuma "Ēnu izglītība Latvijā" nepieciešamību pamato vecāku organizācijas "Mammām un Tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Vecākiem "nav ne laika, ne nervu, lai bērnu mācītu paši"
"No visām pētījumā iesaistītajām ģimenēm 42,3% izmanto vai ir izmantojušas privātskolotāju pakalpojumus. Tas liek domāt, ka tāda ēnu izglītības daļa varētu būt arī visas Latvijas ģimeņu kopā. Šis rādītājs ir līdzīgs kā Austrumāzijas valstīs (Japānā, Dienvidkorejā), kur ēnu izglītība ir plaši izplatīta. Vienlaikus jāatzīmē, ka Ziemeļeiropas valstīs šie rādītāji ir ievērojami zemāki," pētījuma datus skaidro Edmunds Vanags.
"36,1% ģimeņu ir apsvērušas privātskolotāja piesaisti, bet nav to darījušas - galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ (29%) vai arī tāpēc, ka bērnam tomēr varējuši palīdzēt paši (41%). Šis faktors norāda uz sociālās nevienlīdzības problēmu izglītības pieejamībā, kas novērota arī citās Eiropas valstīs."
Pētījumā konstatēts, ka vecāki Latvijā, līdzīgi kā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, saskaras ar laika trūkumu un zināšanu nepietiekamību, lai paši palīdzētu bērniem mācībās,
63% izmanto privātskolotāju vienu reizi nedēļā, bet 26% - divas līdz trīs reizes nedēļā. "Kāds vecāks norādīja: "mums nav ne laika, ne nervu, lai bērnu mācītu paši"," pētījumā gūtajās vecāku atziņās dalās Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Cik ģimenei izmaksā privātskolotāja piesaistīšana?
Ģimenei mēnesī privātskolotāja pakalpojums visbiežāk izmaksā 51-100 EUR (36% respondentu).
Salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, šīs izmaksas ir zemākas, taču attiecībā pret vidējiem Latvijas ģimeņu ienākumiem - ievērojamas," secina pētnieks.
Inga Akmentiņa-Smildziņa akcentē: "Tātad pētījums parāda, ka skolēniem izglītības pieejamība Latvijā nav vienāda, tā ir atkarīga no vecāku motivācijas un finansēm. Ja bērnam ir vajadzīgs atbalsts un vecākiem ir motivācija un finansiālie resursi piesaistīt privātskolotāju, tad viņi to dara, sniedzot bērnam maksimālu atbalstu mācībās.
Tajā pašā laikā var būt situācijas, kurās bērnam atbalsts mācībās ir ļoti nepieciešams, taču to nespēj sniegt ne skola, ne vecāki, jo vecāki nav ieinteresēti vai viņiem nav finansiālo resursu."
Arī pētījuma dati par ģimeņu vidējiem mēneša ienākumiem apliecina, ka privātskolotāju pakalpojumus Latvijā biežāk izmanto ģimenes ar vidējiem un augstiem ienākumiem, līdzīgi kā tas ir citās Eiropas valstīs, pastiprinot bažas par izglītības nevienlīdzību. Vecāku organizācijas vadītāja norāda arī uz jaunāko Starptautisko matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumu TIMSS, kas par Latvijas skolēniem atklāj: ir pieaudzis to skolēnu īpatsvars, kas sasniedz ļoti augstu kompetenču līmeni, un vienlaikus ir palielinājies to skolēnu īpatsvars, kas nesasniedz pat zemāko kompetenču līmeni.
Pieprasītāko priekšmetu privātskolotāji
Pētījumā "Ēnu izglītība Latvijā" nosaukti arī TOP 6 mācību priekšmeti, kuros privātskolotājus ģimenes piesaista visbiežāk, un tie ir: 1) matemātika (80%), 2) latviešu valoda (36%), 3) angļu valoda (26%), 4) ķīmija (15%), 5) fizika (12%), 6) cita svešvaloda (9%). "Matemātika ir vispieprasītākais mācību priekšmets privātstundām Latvijā (80,1%), kas atbilst globālajām tendencēm - arī citās valstīs eksaktās zinātnes ir visbiežāk apgūtie priekšmeti ēnu izglītībā," situāciju komentē pētnieks un psihologs Edmunds Vanags.
Foto: Unplash