Sporta norises vietās, sporta pasākumos, uz sporta formām un sporta atribūtikas varētu tikt atļauts norādīt azartspēļu un sporta derību organizētāju reklāmu, šāds viedoklis izskanēja otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē.

Apakškomisijas sēdē deputāti apsprieda priekšlikumu "Azartspēļu un izložu likuma" grozījumiem, ka sporta norises vietās, sporta pasākumos, uz sporta formām un sporta atribūtikas varētu tikt atļauts norādīt azartspēļu un sporta derību organizētāju reģistrētu preču zīmi un informāciju par piedāvāto pakalpojumu veidu.

Klāstot par esošo situāciju, Latvijas Golfa federācijas prezidents, Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis Jānis Trēgers kā galvenos izaicinājumus sporta nozarē uzskaitīja hronisku naudas trūkumu un "jebkādu ilgtermiņa stratēģiju realizācijas neiespējamību", savukārt sporta derību organizatori, arī tie, kas saņēmuši Latvijā licenci, sastopas ar aizliegumu jebkādai zīmola komunikācijai.

Trēgers uzsvēra, ka, lai arī Eiropā situācija ar sporta derību reklāmas regulējumu ir atšķirīga, tā pilnībā aizliegta esot vien atsevišķās valstīs, tostarp Latvijā.

Atbilstoši viņa redzējumam, zīmola komunikācijas regulējuma normalizācijas gadījumā finansējums sportam varētu pieaugt līdz pieciem vai astoņiem miljoniem eiro gadā. Ja tiks saglabāta esošā kārtība, sporta nozare no sporta derību organizatoriem finansējumu nesaņems.

Viņš atsaucās uz situāciju Igaunijā, kur interaktīvo azartspēļu un sporta derību organizatoru apgrozījums pērn veidojis 110 miljonus eiro, bet nozares finansiālais pienesums sportam bijis ap pieciem miljoniem eiro.

Arī Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss pārliecināts, ka sporta derību reklāmas atļaušana varētu palīdzēt nozarei finansiāli - pēc viņa teiktā, sporta nozarei azartspēļu partneri sagādājot vismaz 300 000 eiro gadā.

"Nav Latvijā daudz nevalstisko uzņēmēju, kas būtu gatavi dot lielas summas, labākajā gadījumā līdz 75-100 tūkstošiem eiro par reklāmas vietu, kas nenosedz, piemēram, vienas nometnes izmaksas," sacīja Cipruss.

Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība cer, ka, atļaujot plašākas reklāmas iespējas sporta derību organizatoriem ar Latvijā iegūtu licenci, varētu informēt par legāliem operatoriem. "Nelegālais tirgus ir ap 18-20%, respektīvi katrs piektais spēlē pie kāda nelegāla operatora. Preču zīmes reklāma var samazināt nelegāli iegūto līdzekļu riskus, lai nauda neaizplūstu prom no Latvijas," pauda biedrības pārstāvis Emīls Jaunietis.

Viņš arī uzsvēra, ka saprot satraukumu, vai reklāmu atļaušana neradīs lielākas problēmas ar azartspēlēm sabiedrībā. Plānots ieviest obligātās uzraudzības sistēmas, ar kuru palīdzību varētu izsekot spēlētāju paradumus - ja tiks konstatēti pārmērīgi tēriņi, tad spēlētājam tiks dotas indikācijas vai tiks ieviesti ierobežojoši mēri.

Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvāto priekšlikumu vērtē kā iespējamu. Vienlaikus būtu jādomā arī par citiem pasākumiem, piemēram, kontroles mehānismiem, uzsvēra IZM Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.

Ministrijai uzdots sakārtot šo jautājumu, atļaujot reklāmu tikai pieaugušo sportā. Vienlaikus deputāti uzsvēra - azartspēļu un sporta derību organizētāju reklāmām būtu jābūt sociāli atbildīgām.