Krievija piektdien koncertzālē netālu no Maskavas notikušo teroraktu varētu izmantot gan kara eskalācijai Ukrainā, gan attiecību uzlabošanai ar Rietumiem, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

Viņš norāda, ka pašlaik ir grūti prognozēt, kādas būs šī notikuma sekas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā mēģināja sasaistīt teroristus ar Ukrainu, un droši vien, ka liela daļa Krievijas iedzīvotāju šai versijai noticēja vai noticēs, bet pagaidām esot grūti izdarīt secinājums par tālākām Krievijas darbībām.

Pašlaik nesot arī skaidrs, vai Krievija maz ir spējīga palielināt kara darbību apmēru Ukrainā, jo Ukraina ir aizsardzības pozīcijā.

Andžāns norāda, ka Krievija varētu teroraktu izmantot arī kā situāciju, lai uzlabotu attiecības ar Rietumiem, norādot uz sadarbības nepieciešamību starp Krieviju un citām valstīm, jo terorisms ir kopīgs ienaidnieks visiem.

Tāpat terorakts liek Krievijai izskaities nedaudz cilvēcīgākai un cilvēki Eiropa jūt tai līdzi, piebilda Andžāns.

Jau vēstīts, ka bruņoti uzbrucēji atklāja uguni koncertzālē, kas atrodas Krasnogorskā, 22 kilometru attālumā no Maskavas centra. Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas "Piknik" koncerta, bet vienlaikus citā zālē notika Ļeņingradas apgabala simfoniskā orķestra koncerts.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir apstiprinājusi 133 cilvēku bojāeju.

Atbildību par uzbrukumu uzņēmās teroristu grupējums "Islāma valsts". Grupējuma kaujinieki "uzbruka lielam saietam (..) Krievijas galvaspilsētas Maskavas nomalē," teikts grupējuma paziņojumā lietotnē "Telegram". Paziņojumā arī apgalvots, ka uzbrucēji "droši atkāpās uz savām bāzēm".

Tikmēr Kremlis ir devis norādījumus valsts un valdībai lojālajiem jeb propagandas plašsaziņas līdzekļiem uzsvērt iespējamās "Ukrainas pēdas", vēstot par teroraktu netālu no Maskavas esošajā koncertzālē "Krokus Siti Holl".

Informāciju par iespējamām "ukraiņu pēdām" saistībā ar teroraktu sestdienas rītā izplatīja Krievijas Federālais drošības dienests (FSB). Tas paziņoja, ka pēc nozieguma izdarīšanas četri aizdomās turētie gatavojušies šķērsot Krievijas un Ukrainas robežu un "Ukrainas pusē uzturējuši attiecīgus kontaktus". Saskaņā ar FSB sniegto informāciju viņi tika aizturēti naktī uz sestdienu Brjanskas apgabalā ceļā uz robežu.

Jau 22.martā Ukrainas Ārlietu ministrija kategoriski noraidīja Krievijas amatpersonu pēc uzbrukuma izteiktās apsūdzības par to, ka Kijiva esot saistīta ar šo teroraktu. "Šādas apsūdzības ir Kremļa plānota provokācija," paziņoja ministrija. Arī Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks paziņoja, ka Ukraina šajā incidentā nav iesaistīta.